kapitlu 1
Transkrypt
kapitlu 1
REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR LESTE PROVEDORIA DOS DIREITOS HUMANOS E JUSTIÇA Relatório Anual PDHJ 2008 Relatoriu Anual PDHJ 2008 1 PDHJ nia Vizaun Proteje direitus humanos, hametin integridade, promove governasaun di’ak no kombate korrupsaun iha Timor-Leste PDHJ nia Misaun PDHJ hanesan instituisaun nasionál independente Timor-Leste nian ne’ebé harii atu proteje no promove direitus humanos no governasaun di’ak no kombate-korrupsaun. Nia alkansa objetivu ne’e liu husi: Edukasaun: Kria konxiénsia públika liu husi promósaun ba kultura ida ne’ebé respeita direitus humanos, estadu de direitu no prinsipius ba governasaun di’ak ; Promove kooperasaun: Fó korajen no asisténsia ba entidades públikas no ajénsias sira atu dezenvolve polítika, prosedimentu no treinamentu internu, no mekanizmu keixas ninian; Rezolusaun: Rezolve efetivamente kazus sira kona-ba direitus humanos, mal administrasaun no korrupsaun liu husi servisu efetivu ida ne’ebé halo prosesamentu ba keixas, no prosesu seluk liu husi mediasaun no konsiliasaun; Investigasaun, Peskiza no Monitorizasaun: Hato’o lia-menon kona-ba fórma no meios atu proteje direitus humanos, promove governasaun di’ak, no kombate korrupsaun, bazeia ba rezultadu ne’ebé hetan husi investigasaun, peskiza no monitorizasaun no atu asegura katak lejislasaun tuir duni dalan Konstituisaun ninian. Relatoriu Anual PDHJ 2008 2 Tabela Konteúdu Introdusaun husi Provedor 1. Dezenvolvimentu iha área Direitos Humanos, Boa Governasaun no AntiKorrupsaun 2. Atividades Edukasaun & Promosaun 2.1 Promove Governasaun Di’ak, Direitos Humanos no Kombate Korrupsaun 2.2 Treinamentu 3. Atividades Prevensaun 3.1 Atividades Monitorizasaun no Advokasia 3.2 Rekomendasaun 4. Jestaun Keixas no kazus 4.1. Keixas ne’ebé PDHJ simu iha tinan 2008 4.2. Avaliasaun Prelimináriu ba Keixas 4.3. Notifikasaun 5. Investigasaun 5.1 Investigasaun ba keixas 5.2 Investigasaun bazeia ba inisiativa Provedor 5.3 Lia menon husi PDHJ kona-ba keixas 6. Koperasaun Nasional no Internasional 7. PDHJ nia Dezenvolvimento Institusional 7. 1 Dezenvolvimentu, Rekursus Humanos 7. 2 Treinamentu ba Pessoal 7. 3 Vizaun Jeral kona-ba Finansas 7. 4 PDHJ nia Planu Estratéjiku 8. Apoio husi Parseirus Dezenvolvimentu 9. PDHJ iha Tinan Oin Mai 10. Dezafius ne’ebé PDHJ Enfrenta 11. Lia menon (Rekomendasaun) PDHJ nian Relatoriu Anual PDHJ 2008 3 INTRODUSAUN Ho laran haksolok no ne’eon kontente tebes dala ida tan ha’u hato’o Provedoria dos Direitos Humanos e Justiça nia Relatóriu Anuál dala haat nian ba Parlamentu Nasionál tuir devér legal PDHJ nian. Dever refere konsagra ona iha estatutu PDHJ nian Artigu 46, haktuir katak “iha loron 30, Fulan-Juñu tinan-tinan Provedor Direitos Humanos no Justisa nian sei hatada relatóriu ida kompletu kona-ba nia atividades no inisiativa sira inklui estatístika kona-ba kazu no solusaun sira ne’ebé hetan ona durante tinan ida nia laran haktuir kalendáriu sivíl nian ne’ebé remata iha loron 31 fulan-Dezembru ba Parlamentu Nasionál”. Lia menon kona-ba refórma no sasukat sira seluk mós inklui iha relatóriu ne’e. Relatóriu ida ne’e kobre atividades tomak PDHJ nian husi fulan Janeiro to’o Dezembru tinan 2008. Relatóriu ne’e hato’o detallu kona-ba PDHJ nia servisu tuir kompeténsia ne’ebé iha atu proteje no promove direitos humanos, prevene’e mal-administrasaun no kombate korrupsaun. Kompeténsia ne’e hala’o liu husi atividades prevensaun, edukasaun públika no investigasaun. Iha tinan 2008, rekursus humanos no finanseiru sai nafatin dezafiu, hamósu situasaun difisil ne’ebé PDHJ enfrenta, maibé espíritu atu serví PDHJ nian ba komunidade la mout. Nune’e PDHJ esfórsu-an nafatin hodi implementa knaar ne’ebé hatuur ona iha Lei. Iha tinan ne’e PDHJ hetan konfiansa boot liu tan husi komunidade no konfiansa povu nian ne’e bele haree liu husi keixas ne’ebé tama iha PDHJ nian servisu fatin. Iha kalendáriu servisu 2007, PDHJ simu keixas 154 bainhira kompara ho tinan 2008 PDHJ simu keixas husi komunidade hamutuk 262. PDHJ sente ne’e konfiansa boot ne’ebé komunidade tula ba PDHJ nia kabaas atu bele serví di’ak liu tan. Keixas hirak ne’e la’ós de’it husi kapitál Dili maibé mai husi Distritus, Sub-Distritus to’o Aldeias sira iha Timor-Leste. Iha tinan 2008, depois akontesimentu iha loron 11 Fevereiru, Prezidente RDTL no PrimeiruMinistru hetan atentadu husi grupu rebeldes sira, Governu husu ba Parlamentu Nasionál atu aprova Estadu de Sítiu iha nasaun tomak no Estadu de Emerjénsia iha Distritu balun. PDHJ hanoin katak iha esfórsu atu kaer ema sira ne’ebé responsável ba atentadu ne’e, maibé ne’e tenke la’o tuir lei no prinsípius direitus humanos. PDHJ mós fó atensaun ba Estadu de Sítiu no Estadu de Emerjénsia liu husi atividades monitorizasaun. Liu husi monitorizasaun durante Estadu de Sítiu PDHJ simu keixas husi komunidade katak iha violasaun direitus humanos ne’ebé hala’o husi autoridades sira ne’ebé implementa lei no orden. Iha momentu ne’ebá halo rekomendasaun ba instituisaun kompetente iha rai ida ne’e relasiona ho asuntu refere. Iha área prevensaun kombate korrupsaun atu promove prinsípius governasaun di’ak tinan 2008, PDHJ kontinua servisu tuir knaar ne’ebé iha. Knaar ne’e realiza liu husi atividades fahe informasaun ba estudantes sira kona-ba korrupsaun. Estudantes sira ne’ebé partisipa iha atividade ne’e mai husi nivel edukasaun eskola Pre-Primária to’o Universidade. Além ida ne’e PDHJ mós hato’o informasaun ba públiku liu husi média sira. Tanba PDHJ fiar katak media nia knaar nu’udar pillar ida importante atu bele eduka povu hodi promove direitos humanos no governasaun di’ak. Ho atividade ida ne’e espera katak bele fó kontribuisaun ba futuru liu husi kombate korrupsaun no harii kultura efisiensia transparénsia, responsabilidade no integridade iha entidades públikus sira nia leet, nune’e bele hametin governasaun di’ak. Relatoriu Anual PDHJ 2008 4 Iha tempu hanesan, PDHJ koopera hamutuk ho unidade direitus humanos UNMIT no Ministeriu Edukasaun realiza treinamentu kona-ba direitus humanos ba profesores Eskola Primária husi Distritus tomak. Ho treinamentu ne’e atu fó kuñesimentu direitus humanos baziku ba profesores sira no integra matéria direitus humanos ba kurikulum eskola primaria nian liu husi prosesu aprendizajen. Atu respeita lei no orden inklui respeita direitus humanos PDHJ fó treinamentu ba membros PNTL sira iha Distritus tomak iha nasaun laran. Liu husi meio ne’e atu fó kuñesementu no aumenta kapasidade ba membrus PNTL iha parte lei no direitus humanos. Ho ida ne’e PDHJ fiar katak bele ajuda liu tan membrus polisia sira bainhira hala’o knaar tuir lei no orden hodi proteje no promove direitus humanos. Tanba ho limitasaun rekursus humanos, nune’e atu bele ajuda PDHJ nia servisu iha parte monitorizasaun, PDHJ hari’i rede monitorizasaun direitus humanos ida no fó treinamentu ba rede ne’e. Rede monitorizasaun ne’e hala’o servisu monitorizasaun nian iha kapital Dili inklui iha Distritus tomak. PDHJ hahú loke nia Sede Rejional ida iha Oe-Cusse iha fulan Dezembro 2008 atu hakbesik-an ba povu Oe-Cusse no fasilita povu Oe-Cusse atu bele hato’o keixas hasoru poderes publikus karik mosu abuzus de poder, violasaun direitos humanos, mal administrasaun no korrupsaun. Molok remata ha’u-nia lia fuan, ho biban ida ne’e ha’u hakarak agradese ba apoiu tomak husi parseirus PDHJ nian ne’ebé servisu ho ami durante tinan 2008. Hirak ne’ebé mak apoio PDHJ hanesan Parlamento Nasional, Governu, NGO Nasionál no Internasionál, ajénsia nasionál no internasionál. Iha oportunidade ne’e la haluha mós ha’u fó obrigado wa’in ba parseirus dezenvolvimentu ne’ebé mak durante ne’e fó tulun ba PDHJ inklui UNMIT, UNDP/OHCHR, Ajénsia ba Dezenvolvimentu Internasionál ninian husi Estados Unidus (USAID) no ninia parseirus ba implementasaun Management Sciences for Development, Governu Española, AUSAID, IOM no Caritas Australia. Ho komponentes tomak nia tulun no kontribuisaun, PDHJ bele hala’o servisu ho di’ak tuir mandatu konstitusional ne’ebé fó ba PDHJ. Dili, 30 Juñu 2009 Provedor Dr. Sebastião Dias Ximenes Relatoriu Anual PDHJ 2008 5 KAPITLU 1 Dezenvolvimentu iha área Direitus Humanos, Boa-Governasaun no Anti-Korrupsaun Iha tinan 2008 PDHJ hala’o servisu maka’as nafatin hanesan tinan hirak liu ba. Iha 2008 PDHJ dezenvolve área direitus humanos, governasaun di’ak no kombate korrupsaun. Atividades ne’ebé halao maka hanesan, monitorizasaun, investigasaun no kampaña informasaun hodi promove no protéje direitus humanos no governasaun di’ak no kombate korrupsaun. Durante 2008, Governu RDTL kontinua halo esforsu-án atu rezolve problemas sira hanesan IDPs, petisionárius, problema kilat ne’ebé sei espalha iha ema sivíl nia liman, problema Instituisaun PNTL no F-FDTL no seluk tan, sai preokupasaun boot ba Governu AMP. Kestaun sira ne’e sai prioridade ba Governu AMP atu rezolve iha 2008. Governu AMP iha duni interese no iha ninia polítika ne’ebé di’ak atu bele rezolve dau-daun ona problema balun ne’ebé akontese iha tinan 2006 no 2007. Rezultadu monitorizasaun husi ekipa PDHJ nian katak iha problemas balun ne’ebé mósu iha komunidade nia leet ne’ebé fó impaktu ba IDPs sira ne’ebé hakarak fila fali ba sira nia hela fatin, hanesan problema rai no uma, seguransa pessoal, konflitus privadus no okupasaun illegal, sei sai preokupasaun ba Governo no mós refujiadus sira. Atentadu 11 Fevereiru 2008 Iha tinan 2008, Nasaun TimorLeste hasoru tan problema boot, kona-ba atentadu 11 Fevereiru 2008 hasoru Prezidente Repúblika no Primeiru Ministru husi grupu forsa armada ne’ebé lidera husi ex-Komandante Polísia Militár FFDTL nian, ne’ebé rezulta Prezidente RDTL Dr. José Manuel Ramós Horta hetan kanek grave. Husi atake sira ne’e sai ameasa boot ba Governu no Estadu Timor Leste. Nasaun barak mak sente preokupadu ho atentadu ne’e no Relatoriu Anual PDHJ 2008 6 sira kondena maka’as ba hahalok atake ba Prezidente Repúblika no Primeiru Ministru. Atu responde situasaun ne’e, Prezidente Repúblika Interino deklara kedas Estadu de Sítiu ida durante 48 oras haktuir ba proposta ne’ebé mai husi Governu no hetan autorizasaun husi Parlamentu Nasionál. Tuir provizaun Konstituisaun, Estado de Sítio ne’e limita direito atu halo movimento liu husi impozisaun ba rekolha obrigatória husi tuku 8 kalan to’o tuku 6 dader, no suspende direitu ba liberdade atu halao reuniaun no manifestasaun. Estadu de Sítiu hanaruk tan husi loron 12 to’o 23 Fevereiru 2008 horas obrigatóriu nian hamenus ba entree horas 10.00 kalan to’o 06.00 dadersan, nune’e direitu ba liberdade atu halao reuniaun no manifestasaun kontinua hetan suspensaun. Iha loron 23 Fevereiru 2008 Estadu de Sítiu hanaruk dala ida tan iha Distritus iha parte ocidental hodi buka no kaer ema hirak ne’ebé maka involve iha atentadu 11 Fevereiru 2008. Iha tempu hanesan, estatutu Estadu de Sítio tuun ba Estadu de Emerjénsia iha Distritus balun ho rekolha obrigatória iha tempu kalan hamenus liu tan. Iha loron 23 Abril, Estadu de Sítiu hanaruk de’it ba Distritu Ermera no Distritus sira seluk fila fali ba normalidade. La iha estensaun liu tan ba Estadu de Sítiu bainhira remata iha loron 22 Maiu 2008. Objetivu Estadu de Sítiu atu hodi kaer ema hirak ne’ebé ameasa ordem konstitusional, no atu mantein ordem públika no evita violénsia. Situasaun kontinua kalma maski iha preokupasaun ba violensia foun husi apoiantes Alfredo Reinado nian no mós sira seluk ne’ebé hakarak halo vingansa kontra apoiantes Reinado nian. Atake loron 11 Fevereiro 2008 konstitui ameasa sériu ne’ebé ijije asaun konkretu imediatu hodi prevene violensia. Maski situasaun seguransa hahú di’ak Maibé instituisaun Estadu nian sei kontinua sai fraku. Problema ne’ebé mósu iha krize 2006 seidauk rezolve hotu no kontiua kontribui ba akontesimentu 11 de Fevereiro 2008. Durante operasaun atu kaer suspeitus sira ba atake 11 Fevereiro 2008, Komandu Operasaun Konjunta evita atu uza forsa. Operasaun ida ne’e hanesan presaun psikolojika, atu obriga suspeitus sira atu rende no submete ba justisa. Oinsa uza medidas atu hetan rezultadu ne’ebé di’ak la ho uza forsa no violensia. Realidade hatudu katak Gastão Salsinha ho nia grupu rende ba Komando Operasaun Konjunta iha fulan Abril 2008 sem uza forsa. Alegasaun Violasaun Direitus Humanos Wainhira Komando Operasaun Konjuntu hahú halao operasaun iha alegasaun kona-ba tratamentu aat ba ema sivil husi forsas PNTL no F-FDTL. Alegasaun la’ós de’it kona-ba “maus tratus”, Maibé mós kona-ba ameasa ho kilat, baku, prende ema no pasa revista ba uma no abuzu de poder. Antes de mósu akontesimentu 11 de Fevereiro 2008, PDHJ simu keixas kona-ba alegasaun violasaun direitos humanos hasoru membros Task Force PNTL nian, alegasaun ne’e kona-ba uza forsa esesivu no mal tratus(tratamentu aat) durante prosesu kapturasaun, pasa revista ba uma la tuir lei, obriga ema halo “push up” iha Estrada laran, no hasai lia aat ou tolok ema sira ne’ebé sira kaptura. Rezultadu monitorizasaun PDHJ hatudu katak ema sira ne’ebé hetan kapturasaun no lori ba fatin detensaun, Polisi la submete ba Tribunal hodi halo primeira audiensia, nune’e la iha oportunidade ba detidus atu hatene krimi saida maka sira halo no mós atu haree kapturasaun ne’e tuir lei ka lae. Dala barak ema ema hetan kapturasaun la tuir prosesu legal, tuir Konstituisaun RDTL, katak labele halo detensaun ka dadur ema ida wainhira hahalok ne’e la tuir lei, nune’e mós labele hetan tortura, kastigu kruel, dezumanu no degradante.Polisia iha fatin detensaun dala barak haluha tiha ema detidus sira nia direito atu hetan asesu ba advogado ou defensor wainhira detidu sira tuir prosesu inkeritu. Relatoriu Anual PDHJ 2008 7 Durante prosesu investigasaun PDHJ, iha kooperasaun di’ak ho Komando PNTL nomós Komando F-FDTL, membros PNTL no F-FDTL mós hatudu boa vontade no fó kolaborasaun di’ak ba prosesu. Agora dadaun violasaun direitos humanos hahú menos, embora iha Distritos balun atuasaun membros PNTL balun sei kontinua halo violasaun direitos humanos. Durante Estadu de Sitio no Komando Operasaun Konjuntu, PDHJ simu keixas kona-ba alegasaun violasaun direitos humanos hamutuk 44, no halo investigasaun ba keixas sira ne’e. PDHJ la’os seit halo monitorizasaun ba fatin detensaun Polisia Maibé mós halo monitorizasaun regular ba prizaun tolu atu haree kondisaun prizioneiros sira nian. Iha tinan 2008, PDHJ servisu hamutuk ho Ministerio da Justisa no NGOs Nasionais, UNMIT halo treinamento ba membros PNTL iha Distritos kona-ba matéria direitos humanos ho objektivu atu aumenta koñesimentu membros PNTL kona-ba direitos humanos, nune’e iha futuru bele reduz violasaun direitos humanos. Iha fulan Dezembro 2008, PDHJ selebra loron internasional direitos humanos, organiza kuiss kona-ba direitos humanos ba membros PNTL husi unidades hotu iha Distrito Dili. Situasaun Humanitaria Maski iha situasaun ne’ebé difisil hafoin atake ba Prezidente Repúblika no Primeiru Ministru, Problema IDPs sai kestaun ida ne’ebé importante nafatin ba Governu AMP. Governu AMP halo ona esforsu maka’as hodi tau matan ba kestaun IDPs no prepara ona polítika Nasionál hodi estabelese HAMUTUK HARI’I FUTURU iha Dezembru 2007. Governu liu husi Ministériu Solidariedade Sosiál halo ona verifikasaun ba IDPs sira rihun ba rihun, kampu IDPs barak mak taka ona. Situasaun atual kuaze la’o ho di’ak depois IDPs reintegra ba sira-nia hela fatin. PDHJ nian ofisiál sira kontinua hala’o monitorizasaun ba IDPs durante 2008. Ekipa konjunta PDHJ, JRS, HRTJS, nian hala’o monitorizasaun durante fulan 6 ( fulan Juñu to’o Dezembru 2008) iha Distritu Dili, ho objetivo atu identifika IDPs sira nian problema. Durante Ekipa hala’o monitorizasaun PDHJ hetan informasaun barak husi IDPs kona-ba sira nia situasaun liu-liu situasaun seguransa, prosesu verifikasaun, problema rai no uma no seluk-seluk tan. Tuir monitorizasaun ekipa PDHJ ho nia parseirus sira katak sei iha kazu balun mósu iha komunidade nia lét ne’ebé fó impaktu ba vida retornadus. Ezemplu ; problema rai, uma, seguransa pesoál, konflitu privadu no okupasaun illegal kontinua sai preokupasaun boot ba retornadus. Maski iha problema ekipa diálogu Ministériu Solidariedade Sosiál (MSS) foun fó ona sinál pozitivu di’ak, diálogu barak mak la’o daudaun iha Bairos, sukus, aldeias, tanba Governu iha polítika katak reintegra IDPs iha komunidade. Alein de Governu inklui mós sosiedade sivíl sira mós fó kontribuisaun liu husi monitorizasaun ka meius sira seluk. Violénsia ba Jéneru Violénsia bazeia ba jéne’eru kontinua sai preokupasaun direitus humanos nian ne’ebé bo’ot. Governu Timor-Leste nian foti ona pasu pozitivu balun, inklui aprovasaun iha fulan Marsu, tinan 2008 Konselhu Ministru aprova ona Lei Orgánika ba Sekretária de Estadu Promósaun no Igualdade nian. Maibé, leis importantes balun hanesan Lei Violensia Domestika no Kódigo Penal seidauk aprova, karik iha tinan 2009. Agora dadaun iha PNTL, husi Seksaun Ema Vunerável mak Relatoriu Anual PDHJ 2008 8 responsável ba simu no investiga alegasaun sira kona-ba violensia hasoru feto, hanesan violensia domestika no violensia seksual, maibé kazus sira ne’e dala barak atraza tanba falta de rekursus no apoio institusional. Tanba ne’e kazus sira hanesan ne’e, barak liu resolve liu husi mediasaun no mekanismu tradisional. Vítima sira no sira nia familia prefere uza seit mekanismu tradisional tanba sistema judicial iha Rai laran seidauk lao di’ak no lao nei-neik hela. Maibé mós dala barak mósu preokupasaun tanba mekanismu tradisional la fokus loloos ba vítima, wainhira selu kompensasaun ruma, vítima nia familia mak simu la’ós vitima. Dala ruma mós la iha meios ida atu obriga ema ida selu kompensasaun wainhira nia halo violensia seksual. Tanba ne’e Governo tenki kria mós padraun(estandar) mekanismu justisa tradisional no oinsa relasaun ho justisa formal. Indultu Prezidensial 20 de Maiu 2008 Tuir Dekreto Prezidensial ne’ebé fó sai iha 20 de Maio 2008, prizioneiros 94 husi priozioneiros 179 ne’ebé simu indulto ka redusaun de penas ba sira nia pena sentensa. Tuir artigo 85, alínea i) Konstituisaun RDTL, Prezidente iha kompeténsia atu fó indulto no komutasaun penas, depois rona Governo; To’o 30 Junho 2008, ema 20 hetan ona liberdade kondisional, Ex-Ministro Interior Rogério Tiago Lobato, ne’ebé hetan sentensa kadeia ba tinan hitu ho balu, mós inkluido iha hirak ne’ebé maka sira nia pena prizaun hamenus. Prizioneirus nain 9 ne’ebé mak hetan pena prizaun tanba komete krimi hasoru humanidade iha tinan 1999, sira mós simu redusaun ba sira nia pena prizaun. Nain 4 sai tiha ona husi kadeia, enkuantu 4 sira seluk kualifikadu ba liberdade kondisional iha fin de fulan Outubro 2008. Ema hirak ne’ebé hetan liberdade kondisional ne’e, iha ema balun ke tama kadeia tanba oho, asaltu no komete krimi violensia seksual. Indultu Presidente nian ne’e, hetan reaksaun mós husi defensores direitos humanos no NGOs nasionais balun ne’ebé la konkorda ho Dekreto Prezidensial nian ne’ebé fó indulto ba ema balun. NGOs Nasionais balun hato’o aksaun popular ba PDHJ husu PDHJ atu halo deklarasaun inkonstitusionalidade ba Dekreto Prezidensial kona-ba indulto, maibé PDHJ labele halo investigasaun tanab tuir artigo 42 Lei 7/2004, kona-ba Estatuto PDHJ nian, ne’ebé Provedor la iha poder atu investiga matérias relacionadas ho kondesaun indultu ka komutasaun penas tuir artigo 85, alíne’ea i) Konstituisaun RDTL. Boa Governasaun no Kombate Korrupsaun Maski hasoru obstáklus oi-oin iha períodu tinan 2008 hanesan kontinuasaun krize 2006 no 2007 nian, maibé Estadu no Governu iha duni esforsu no komitementu hodi hetan lalais estabilidade no hakmatek iha povu nia leet, tanaba ne’e povu Timór Leste oan hotu tenki fó liman ba malu atu hodi promove paz no unidade nune’e bele partisipa iha dezenvolvimentu Nasional fó apoio ba esforsu Estadu no Governu nia planu, hodi halao politika públika ne’ebé di’ak ba interese no benefisiu ba povo nia moris. Esforsu konkretu ne’ebé PDHJ akompaña durante ne’e, hatudu katak Governu iha duni interese atu kombate korrupsaun no mál administrasaun, nune’e, estabelese polítika atu halo reforma administrativu, hodi harí Komisaun Funsaun Públiku, estabelede lei Komisaun Anti Korrupsaun ne’ebé hato’o ona ba Parlamentu Nasional iha fim 2008 atu debate. Nuné mós harí Gabineti Inspesaun iha Ministérius balun hodi tau matan lisuk ba prosesu administrasaun tomak iha Ministériu refere nia laran. Iha parte seluk, Ministériu balun iha mós inisiativa rasik hodi kria Relatoriu Anual PDHJ 2008 9 kooperasaun ho instituisaun kompetente no mós koopera ho sosiedade sivíl sira hanesan matan no tilun ba implementasaun servisu iha Ministériu ne’e nia laran. Pasu ida ne’e, bele haburas governasaun di’ak hodi kaer metin ba prinsípiu Transparensia no Akuntablidade no mós partisipasaun sosiadade sivíl hodi partisipa ba kontrolu no superviziona prosesu administrasaun iha governasaun ne’e nia lala’ok. PDHJ iha tinan 2008 kontinua hala’o nia aktividades importantes tolu hanesan, monitorizasaun, investigasaun no edukasaun públika iha área boa governasaun no kombate korrupsaun. Ekipa monitorizasaun divizaun boa governasaun no anti-korupsaun halao aktividades monitorizasaun ba projektus konstrusaun estradas, eskolas no projektu Fundus Dezenvolvimentu Komunitario ne’ebé halo iha Distritos, Sub-Distritos no Suku sira. Husi rezultadu monitorizasaun, PDHJ rekomenda ba órgauns kompetentes atu hadia buat ruma ne’ebé hamósu irregularidaes ou mal administrasaun iha nia implementasaun, no mós dala ruma PDHJ foti inisiativa halo investigasaun, karik iha rezultadu monitorizasaun hetan indikasaun korrupsaun. Iha prosesu investigasaun implementasaun ba projektu fundus dezenvolvimentu komunitariu, ekipa investigasaun ba halo iha Sucos hasoru direktamente ho responsáveis no implementadores sira. Alem de halo monitorizasaun iha Distritos to’o Sucos, PDHJ mós halo edukasaun publika ou kampaña kona-ba knaar PDHJ nian, liu liu kona-ba prinsipius boa governasaun no kombate korrupsaun ba lideres komunitarias, no estudantes sira iha distritos. Aktividade kampaña ne’e hanesan meios prevensaun nian no mós atu aumenta konesimentu no sensibiliza ema hotu atu kontrola lisuk poderes públikus hala’o sira-nia knar administrativu hodi promove governasaun di’ak no hases-an husi korrupsaun. Prinsípiu Governasaun di’ak sai hanesan mata dalan no xave ba governasaun ne’ebé forte no responsivu hodi bele lori prospriedade ba povo. Ne’e maka PDHJ nia mehi hodi haree instituisaun governamentais hala’o sira nia knaar atu responde povu nia problemas no sira nia aspirasaun. Liu husi meus edukasaun no fó koñesimentu beibeik ba autoridades no komunidade sira kona-ba prinsípiu governasaun di’ak, ita hein katak povu tomak bele fó sira nia apoio ba dezenvolvimento nasionál. Relatoriu Anual PDHJ 2008 10 Atu habelar liu tan kona-ba servisu edukasaun publiku iha sosiedade sira nia leet, maka Diresaun Nasionál Governasaun Di’ak halo esforsu maka’as hodi halo aproximasaun ba Ministériu kompetentes sira atu konvense Instituisaun Públikus sira atu bele hahú hanoin ona oinsa atu promove Prinsipius Governasaun Di’ak nian. Diresaun Nasionál Governasaun Di’ak hahú besik ba Ministérius sira liu husi halo diskusaun ka Workshop/Semináriu, Talk Show iha RTL no TVTL ka Radio Komunidade sira iha Distritu, meus sira ne’e hanesan parte importante atu habelar informasaun ba públiku kona-ba knaar instituisaun ka Ministérius sira nian. Nune’e mós oinsá Ministérius sira iha atendimentu ba públiku bele iha transparénsia, akuntablidade, partisipativu, ko’alia mós ho Ministérius sira, oinsá sira bele atende públiku ne’ebé hamenus birokrasia ne’ebé naruk, ka oinsa bele promove efesiensia no efikás. Diresaun Nasionál Governasaun Di’ak mós identifika frakeza balun husi Ministérius sira nian ne’ebé iha dervidór Públiku sira halo hasoru komunidade, mentalidades ne’ebé ita nia funsionárius sira sempre aplika maka sira tau sira nia an la’ós hanesan dervidór maibé hanesan fali patraun, la fó atendimentu ne’ebé lalais, sempre dada tempu ne’ebé naruk, birokrasia iha atendimentu hasai lisensa ba kompañia naruk tebes, tanba ne’e oinsa Governu bele estabelese mekanismu no regras de atendimentu ba públiku hodi habadak birokrasia no mós ba efesiénsia no efikásia. Pasu di’ak balun ne’ebé Divizaun Nasionál Governasaun Di’ak establese iha PDHJ nia laran, maka koopera hamutuk ho komandu jerál PNTL hodi tau matan lisuk ba keixa no kazu sira ne’ebé membru PNTL sira uza sira nia podér maka’as demais hodi hasoru povu nia moris no liberdade iha rai ida ne’e. Ho pasu ida ne’e, PDHJ mós hato’o beibeik informasaun ne’ebé nesesáriu ba membrus PNTL sira atu bele kaer metin Lei no Orden. PDHJ iha tinan 2008 foin ba dala uluk selebra loron internasional anti-korrupsaun iha loron 9 Dezembro 2008, ne’ebé marka prezensa Sr. Presidente da Repúblika Dr. José Ramós Horta, no mós membros Governo no Parlamento Nasional. Presidente da Repúblika hata’o nia diskursu no halo lansamento ba “blue bird” ho mensajem Presidente nian hanesan “ EMA HOTU HADÓK ÁN HUSI KORRUPSAUN, FUTURU NASAUN SEI SAI DI’AK”. Iha fatin hanesan Presidente Komisaun A ne’ebé reprezenta Parlamento Nasional hato’o mós nia diskursu no halo lansamentu ba moto anti-korrupsaun nian “NE’EON MÓS LIMAN MÓS, NASAUN FORTE”. Relatoriu Anual PDHJ 2008 11 Nune’e mós Sr. Vice-Primeiro Ministro José Luis Guterres, hato’o nia diskursu no halo abertura ofisial ba expozisaun matérias kampaña anti-korrupsaun no direitos humanos. Iha tinan 2008 PDHJ enfrenta dezafius barak kona-ba hala’o prosesu investigasaun iha área Boa Governasaun no Kombate Korrupsaun. Iha Ministérios balun la koopera no kolabora di’ak ho PDHJ, wainhira PDHJ presiza dokumentus balun ne’ebé relasiona ho kazus ne’ebé submete ba prosesu investigasaun. No mós depois de investigasaun PDHJ rekomenda ba Ministerios kompetentes atu implementa, maibé la implementa. Ezemplu: Iha tinan 2008 PDHJ simu keixa kona-ba mal administrasaun iha Ministerio Agrikultura no Peskas ne’ebé halo MOU(memorandum de entendimentu ) ho kompanhia BIoTec husi Indonesia atu okupa rai Estadu no populasaun nian atu kuda tohu no harí fábrika masimidar no etanol iha Timor-Leste. PDHJ depois halao investigasaun, rekomenda atu hadia no kansela tiha MOU ne’e tanba iha iregularidades no ilegalidades, maibé to’o ohin loron PDHJ la simu informasaun ruma kona-ba nia implementasaun. Iha tinan ne’e PDHJ hasai relatóriu rekomendasaun kazu hamutuk 13 ba Ministériu Kompetente hanesan, Ministériu Finansas, Sekretáriu Estadu Polítika Enerjétika, Sekretáriu Estadu Rekursu Naturais no Prokurador Jerál Repúblika. Kazu ne’ebé rekomenda ba Prokurador Jerál Repúblika, kazu sira ne’ebé iha indisius Korrupsaun, atu Ministériu Públiku bele halo investigasaun kle’an liu tan. Alegasaun ba keixa hirak ne’e maioria kona-ba prosesu tenderizasaun ba projetu iha rai laran no aplikasaun fonte úniku, la tuir regras ka kriteria ne’ebé hakerek tiha ona iha Lei Aprovisionamentu nian. Ezemplu seluk, durante ne’e PDHJ hato’o rekomendasaun ba Ministerius balun ne’ebé nia funsionários sira halo korupsaun, koluzaun no simu subornus, atu Ministerio bele foti medidas disiplinares hasoru nia funsionários sira, maibé realidade la iha Ministerio ida mak foti medidas disciplinares hasoru sira nia funsionários, realidade hatudu katak iha funsionários ne’ebé iha indikasaun halo korrupsaun Maibé hetan bolsa de estudus no balun hetan promósaun iha nia instituisaun rasik. Oinsa ita bele kombate korrupsaun de Ministros sira la iha boa vontade atu kombate. Relatoriu Anual PDHJ 2008 12 Ministros balun halo komentário katak tenki hein desizaun Tribunal, maibé lolós ne’e bele foti medidas tuir Lei Funsaun Públiku, pelu menus foti penas de suspensaun ou reprensaun ou inatividades, hein prosesu Tribunal nian, porque delae sei sai preSedenti át ba funsionários sira seluk. Iha Governo anterior só iha seit Ministério Rekursus Naturais maka foti medidas disciplinares hasoru nia funsionarios. PDHJ hein katak iha tinan 2009, Instituisoens Estadu no Governo nian bele halo kooperasaun di’ak, nune’e rekomendasaun sira ne’ebé PDHJ ható ba órgauns kompetentes bele implementa ho di’ak, tuir Lei 7/2004 kona-ba Estatuto PDHJ nian. KAPITLU 2 Atividades Edukasaun & Promosaun 2.1 Promove Governasaun Di’ak, Direitus Humanos no Kombate Korrupsaun Durante tinan 2008 Provedoria dos Direitos Humanos e Justiça habelar informasaun no edukasaun públika iha kapital Dili no Distritus sira, kona-ba área Direitus Humanos , Kombate Korrupsaun no Governasaun Di’ak. Relatoriu Anual PDHJ 2008 13 Iha kalendariu 2008, PDHJ kontinua halo akordu ho Radio Timor Leste no Televizaun Timor Leste. Liu husi akordu ne’e PDHJ prenxe programa debates ne’ebé hanaran “Habelar Direitus Humanos, Boa Governasaun no Kombate Korrupsaun” ho tópiku ne’ebé variedade. Tópiku hirak ne’e relasiona ho asuntus Direitus Humanos, Kombate Korrupsaun no Governasaun Di’ak. Ida ne’e hanesan meus Edukasaun Sívika no Promósaun kona-ba knaar Governasaun Di’ak, kombate korrupsaun no promove direitus humanos. Programa Talk Show iha Radiu Timor Leste iha Kapital no mós iha Radiu Komunidade sira iha Distritus. Ho hanoin ida katak atu kombate korrupsaun la’os de’it liu husi halo investigasaun ba keixas ne’ebé tama, maibé PDHJ mós halo kampaña no habelar informasaun iha Kapital Dili no iha Distritus sira liu husi meius oin-oin, produs matérias hanesan broxuras, standing banne’ers, billboard, posters, video, kamizolas, livru ki’ik (buku saku), konkursu dezeñu no stiker. Iha tinan 2008 PDHJ liu husi diresaun Anti-Korrupsaun halo kampaña kona-ba anti korrupsaun ba estudantes sira husi eskola Sekundaria to’o nivel Universidade iha Dili no mós iha distritus balun hanesan Relatoriu Anual PDHJ 2008 14 Lospalos, Baucau, Manatuto, Maliana, Oe-Cusse no kapital Dili. Grafiku 1 Kampaña Informasaun kona-ba Dili Oe-Cusse Maliana Lautem 4 4 2 5 5 5 Baucau Manatutu Anti-Korrupsaun iha distritu sira PDHJ nia hanoin katak estudantes nu’udar futuru nasaun nian presiza iha koñesimentu báziku kona-ba saida maka korrupsaun no nia impaktu, atu nune’e estudantes sira iha sensibilidade ba korrupsaun. Ho ida ne’e, iha futuru karik sira sai funsionárius públikus ou sira kaer ukun, sira sei la komete ba hahalok korrupsaun tanba sira hatene ona impaktu husi korrupsaun. Bele mós karik sira sai hanesan sidadaun bain-bain, sira mós bele halo kontrolu sosiál ba administrasaun públika iha Nasaun ne’e. Relatoriu Anual PDHJ 2008 15 Alein de halo kampaña ba estudantes sira PDHJ mós halo kampaña AntiKorrupsaun ba líderes komunitárias, funsionárius públikus, membros PNTL iha nivel Sub-Distritos, Distritos no Nasionál, no mós halao workshop, liu husi produsaun matérias no mensajen anti-korrupsaun, fahe brosuras, pamfletus, kalendários, standing banner, camisolas, bainhira selebra loron mundial anti-korrupsaun iha loron 9 Dezembru 2008. Iha 2008 PDHJ hala’o treinamentu ba PNTL iha distritus balun. Atividade ida ne’e importante tebes tanba bele garante katak servisu PDHJ kona-ba informasaun iha área direitus humanos bele iha susesu. Iha fulan Janeiru 2008 PDHJ hala’o atividades lubuk ida husi área Direitus humanos nian, hanesan: produs note book ho tópiku “PDHJ prontu nafatin atu servisu ba promósaun no protesaun direitus humanos”. PDHJ mós hato’o informasaun relasaun ho situasaun importante ruma kona-ba PDHJ nia pozisaun. Informasaun hirak ne’e hato’o liu husi média, relasiona ho deklarasaun Estadu de Sitió husi Prezidente Repúblika Interino iha loron 11 Fevereiru 2008 hafoin atake husi grupu armadu Alfredo Reinaldo ba Prezidente Repúblika, Sr. José Manuel Ramós Horta. PDHJ utiliza média hanesan: Televizaun Timór Leste , Rádiu Timor Leste, Timór Post, Suara Timór Lorosa’e no média seluk tan, hodi fó sai avizu ba públiku kona-ba asaun públiku ne’ebé viola ema nia direitus humanos. Durante tinan 2008 PDHJ mós simu keixas nafatin kona-ba violasaun direitus humanos. Iha tinan ida ne’e mós PDHJ hasai komunikadu Imprensa kona-ba monitorizasaun Estadu Sítiu inklui hala’o konferénsia imprensa. Iha fulan Marsu 2008 PDHJ produs material promósaun hanesan broxura ho nia konteudu : “keta ta’uk atu entrega an hodi submete ba justisa” tanba ema iha direitu no dever hanesan iha lei nia oin. PDHJ nian official sira distribui brosur hirak iha distrito Ermera ho razaun katak atu fò hanoin ba grupo Gastào Salsinha hodi entrega-an ba Autoridade Seguransa hodi submete ba Justisa. PDHJ mós halo produsaun material lubuk ida relasaun ho loron direitus humanos hanesan póster, stiker spanduk(street banneer) kamizolas no seluk tan. Topiku ba loron direitus humanos kona-ba “Dignidade no Justisa ba Ema Hotu”. Iha Fulan Abril 2008 PDHJ organiza diskusaun meza redonda ida ho sosiedade sivil hodi diskuti kona-ba direitu ema difisientes sira. Direitu sira ne’e konsagra ona iha Konstituisaun RDTL konaba direitu ema difisientes hanesan sidadaun sira seluk. Durante ne’e sosiedade sivil mós nia kontribusaun maka’as ba direitu ema difisientes sira. Ho razaun hirak ne’e PDHJ nia hanoin presiza kria diskusaun ho órgauns kompetentes no sosiedade sivil, atu fò hanoin hamutuk hodi kria kondisaun ida ba ema difisientes sira. Ho Nune’e sira bele hetan oportunidade hanesan ho ema seluk. Haree ba realidade katak iha Timor Governu kria ona kondisaun balun ba ema difisientes sira hanesan involve sira ba iha área desportu, múzika, balun hetan oportunidade asesu ba eskola Relatoriu Anual PDHJ 2008 16 formal, ne’e signika katak Governu iha duni interede bo’ot ba direitu ema difisiente no iha duni progresu Maibé Governu tenki fò atensaun uluk ba direitu balun ne’ebé presija tebes mak hanesan direitu ba edukasaun, direitu atu servisu, direitu asesu ba justisa, direitu partisipasaun no ekspresaun. Tuir PDHJ nia haree programa balun iha ona progresu. Partisipantes iha atividade ne’e mai husi UNMIT-HRTJS, Ministeriu Ne’egosios Estrangeiros no Cooperasaun, Ministeriu Solidaridade Sosial (MSS) liu husi Direcção Nasional Servisu Social, ASDERT, AHISAUN, KATILOSA, KLIBUR DOMIN TIBAR no reprezentante ema difisientes sira. Atividade ne’e realiza servisu hamutuk ho sosiadade sivil no Governu. Iha fulan Juñu 2008 PDHJ organiza labarik estudante sira husi eskola Pre-Dekundaria no Sekundaria sira hodi hala’o debates ho ViceMinistru Edukasaun ho tópiku iha diskusaun refere kona-ba Labarik iha direitu ba Edukasaun no asesu ba Infromasaun. Atividade ne’e realiza tanba Provedoria halo koordenasaun di’ak ho TVTL no Ministeriu Edukasaun. Objetivu husi debate ne’e atu fó informasaun ba labarik sira seluk kona-ba sira nian direitu ba edukasaun no asesu ba informasaun. Nune’e mós atu fó motivasaun ba labarik sira kona-ba importánsia husi edukasaun. Atividade ida hanesan pasu importante ida atu fó korajen no dezenvolve labarik sira nia hanoin hodi alkansa nia direitu hanesan parte ida fó promósaun ba interese di’ak labarik sira nian hodi proteje sira husi violénsia (Konstituisaun RDTL Artigu 18 no KDL Artigu 28) Nune’e mós atu garante katak Ministeriu Edukasaun bele fó sai ninia politika ka programa konkretu ruma kona-ba labarik sira nia direitu asesu ba edukasaun no labarik sira iha área rural ne’ebé mak seidauk hetan oportunidade ba edukasaun. Presiza kria sistema edukasaun adekuadu hodi dezenvolve labarik sira nia matene’ek no sira nia personalidade hodi bele partisipa iha sosiedade tanba futuru nasaun iha labarik sira nia liman. Oinsa atu garante labarik hotu iha direitu atu hetan edukasaun hanesan no hetan protesaun husi eskola, signika katak Ministeriu Edukasaun nian official sira la bele halo violénsia hasoru labarik iha eskolas. Governu iha obrigasaun bo’ot atu promove direitu labarik ne’ebé estadu rekuñede ona iha Konvensaun direitu labarik nian. Iha loron 19-30 Agustu 2008, PDHJ liu husi diresaun Nasionál Direitus Humanos, Departamentu Monitorizasaun no Advokasia hala’o monitorizasaun kona-ba direitu atu asesu ba edukasaun (labarik sira-nia asesu ba edukasaun). Programa ne’e nu’udar projetu pilotu ne’ebé hala’o iha distritu Manufahi no fokus liu kona-ba edukasaun iha eskola primaria. Iha monitorizasaun PDHJ halo entrevista ba ema hamutuk Atus Ida Ne’en Nulu Resin Haat (164) mak reprezentante husi alunus, inan aman alunus sira, autoridade komunitaria, sosiadade sivil no kada diretur husi eskola ida-idak iha distritu Manufahi nia laran. Tuir monitor PDHJ nia monitorizasaun katak iha problema barak mak profesor/a no alunu sira hasoru. Problema hirak ne’ebé sira enfrenta mak hanesan alunu sira sei hetan nafatin baku no kastigu husi profesor/a sira Relatoriu Anual PDHJ 2008 17 iha eskola, iha diskriminasaun indirecta ba labarik aleizadu sira. Tanba laiha fasilidade sufisiente hodi fasilita labarik aleizadu sira wainhira ba eskola hanesan kadeira roda no iha eskola laiha meza hodi hakerek. Problema ba standar progresivu ne’ebé monitor sira identifika durante halo monitorizasaun mak hanesan kadeira, meza, edifisiu eskola la sufisiente no la tuir númiru alunus ne’ebé iha no distansia eskola no komunidade nia hela fatin dook malu ho nune’e bele difikulta estudante sira atu ba eskola. Iha fulan Outubru 2008 ekipa konjunta PDHJ nian produs bulletin kona-ba programa monitorizasaun IDPs fila hikas, no halo distribuisaun ba fatin IDPs no mós ba parseirus sira ne’ebé importante. Iha fulan Dezembru PDHJ mós hala’o atividades kadi kakutak ba unidade PNTL sira iha Distritu Dili, relasiona ho loron direitus humanos iha loron 10 Dezembru. Objetivo husi atividade ne’e atu fó koñesimentu di’ak liu tan ba ajentes PNTL sira kona-ba violasaun direitus humanos. Iha fulan novembru no dezembru 2008, diresaun Nasionál Direitus Humanos, halo selebrasaun loron mundial Direitus Humanos ho atividade kadi kakutak ba membru PNTL sira no mós halo exebisaun foto iha Merkadu Lama ho nia tema korrupsaun hamósu violensia Direitus Humanos. 2.2 Treinamentu Iha tinan 2008 Provedoria dos Direitos Humanos e Justiça hala’o Treinamentu iha Kapitál Dili no mós iha Distritus sira to’o Sub-Distritus. Iha Jane’eiru to’o Detembru 2008, PDHJ ho nia parseirus sira hala’o treinamentu ba ajentes PNTL sira iha distritus. Distritus hirak ne’e hanesan, fulan Jane’eiru iha distrito Manatutu, fulan Abril iha Oecusde, fulan Agustu iha distrito Liquisa inklui Distrito Dili. Treinamentu ne’e hala’o ba ajentes PNTL sira iha distritos no sub-distiritos ho partisipantes hamutuk 25-30 kada distirito. Treinamentu iha distrito Dili hala’o ba komandante sira iha fulan Detembru no Outubru 2009. Treinamentu ne’e hala’o PDHJ servisu hamutuk ho parseirus sira hanesan Ministeriu Justisa, Asosiasaun HAK, Unidade direitus humanos UNMIT, SEPI, Akademia Polisia no Fokupers. Matéria ba treinamentu mak direitus humanos báziku, Lei uza Forsa, Lei organiku PNTL,Lei disiplinar PNTL, Kodiku Prosesu Penal, violénsia bazeia ba géne’eru no seluk tan. Durante treinamentu Fasilitador uza métodu partisipativu atu atrai partisipantes sira hodi ativa iha treinamentu ne’ebé refere. Kada treinamentu mais ou menus loron lima (5). Iha treinamentu ne’e membrus PNTL sira iha entusiasmu maka’as no sira fó sira nia sujestaun katak tenki iha kontinuasaun treinamentu direitus humanos ba membrus sira hotu. Hafoin treinamentu PDHJ fiar katak ba futuru, ajentes PNTL iha koñedementu di’ak liu tan konaba leis no direitus humanos. Iha loron 19 Fevereiru 2008, atividade treinamentu hala’o ba estudantes sira husi Universidades sira, hala’o iha salaun UNTL Dili, ho partisipantes 83 ne’ebé mai husi UNTL rasik, Universidade da Paz, Universidade Dili, Dili Institute of Tecnology, AKAKOM, UNITAL, Universidade Dom Martinho no IOB, ho assuntu fó koñesimentu kona-ba prinsipius Transparénsia no akuntabilidade ba Estudantes Universitarius, ho objetivu atu bele aumenta sira nia konhesimentu no bele pratika fali iha ida-idak nia fatin. Iha fulan Marsu 2008, PDHJ organiza workshop ho grupu feto sira iha área rural. Workshop ne’e hala’o iha suku Kribas no suku Iliheu Distritu Manatutu iha loron 5 no loron 8 fulan Marsu, Relatoriu Anual PDHJ 2008 18 hanesan parte ida hodi komemora loron Internasional feto ne’ebé monu iha loron 8 fulan Marsu. Workshop ne’e ho nia objetivu atu fó koñesimentu violensia bazeia ba jéne’eru ba feto sira no oinsá atu hametin liu tan feto iha área rural no feto sira iha Distritus. Partisipantes ba wokshop ne’e mai husi Distritu Manatutu, autoridade lokal, autoridade seguransa inklui komunidade iha suku laran. Workshop ba Autoridade Komunitária sira iha Distritu Aileu Sub-Distritu Lekidoe iha loron 25 Marsu 2008 ho partisipantes hamutuk 53 ho asuntu: Fó koñesimentu kona-ba Prinsipius Transparénsia no Akuntabilidade ba Autoridade Komunitariu sira ho objetivu atu autoridade sira bele kumpriende kona-ba prinsípius Transparénsia, Akuntabilidade no Partisipasaun, Stratejía Kombate Korupsaun, ne’ebé aplika iha Timor-Leste. Workshop ba Autoridade Komunitária sira iha Distritu Aileu, Sub-Distritu Remexio, hala’o iha loron 26 Marsu 2008 ho partisipantes hamutuk 49. Asuntu ne’ebé koalia iha Workshop ne’e: Fó koñesimentu kona-ba Prinsipius Transparénsia no Akuntabilidade ba Autoridade Komunitariu sira, ho objetivu atu autoridade lokal sira bele kompriende kona-ba prinsipius Transparénsia, Akuntabilidade no Partisipasaun, Estratejia Kombate Korupsaun. Workshop ne’e nia objetivu atu autoridade sira bele kumpriende kona-ba prinsípius Transparénsia, Akuntabilidade no Partisipasaun, Stratejía Kombate Korupsaun. Workshop ba Autoridade Komunitária sira iha Distritu Aileu, Sub-Distritu Laulara, hala’o iha loron 27 Marsu 2008 ho partisipantes hamutuk 46. Asuntu ne’ebé koalia iha Workshop ne’e : Fó koñesimentu kona-ba Prinsipius Transparénsia no Akuntabilidade ba Autoridade Komunitariu sira, ho objetivu atu autoridade lokal sira bele kompriende kona-ba prinsipius Transparénsia, Akuntabilidade no Partisipasaun, Estratejia Kombate Korupsaun. Workshop ba Inspetór Jerál, Diretores Administrasaun Finansas no Jornalista sira, iha Salaun ETDA Dili, hala’o iha loron 2-3 Jullu 2008 ho partisipantes hamutuk 58. Tema ba Workshop ne’e maka: Papél Inspetór no Jornalista sira hodi promove Governasaun ne’ebé Transparente no Akuntabilidade. Workshop ne’e nia objetivu atu partisipantes sira kumpriende no bele pratika fali iha ida-idak nia Ministériu kona-bá prinsípius governasaun di’ak, kombate korrupsaun no proteje direitus humanos ba funsionárius sira hotu. Workshop ba Autoridades Sub-Distritu sira no Xefes Suku sira, iha Distritu Bobonaro, Sub Distritu Balibo, hala’o iha loron 29 Jullu 2008 ho partisipantes hamutuk 43. Tema ba Workshop ne’e: Papél Autoridade Lokál ho promove Governasaun ne’ebé Transparente no Akuntabilidade. Workshop ne’e hala’o ho objetivu atu autoridade lokal sira bele kompriende no tau iha prátika servisu loron-loron nian. Workshop ba Autoridade Sub-Distritu no Xefes Suku sira iha Distritu Bobonaro, Sub-Distritu Atabae, hala’o iha loron 30 Jullu 2008 ho partisipantes hamutuk 40, ho nia Tema: Papél Autoridade Lokál hodi Promove Governasaun ne’ebé Transparente no Akuntabilidade, nia objetivu atu autoridade lokal sira bele kompriende no tau iha prátika servisu loron-loron nian. KAPITULU 3 3. Atividades Prevensaun Tuir kompeténsia ne’ebé garante ona iha lei katak, Provedor Direitus Humanos no Justisa iha mós knaar importante ida atu hala’o. Knaar ida ne’e hakerek iha lei no.7/2004 artigu 24 estatutu PDHJ nian. Tan ne’e monitorizasaun nu’udar mekanizmu importante ida atu halo prevensaun ba violasaun direitus humanos husi autoridades kompetentes. Knaar ne’e hala’o liu husi hala’o monitorizasaun ba situasaun jerál, detensaun, prizaun relasaun ho lala’ok autoridades Relatoriu Anual PDHJ 2008 19 kompetentes. PDHJ mós iha kompeténsia atu hato’o lia menon, kondellu, proposta, opiniaun ba Governu, Parlamentu Nasionál ka órgaun kompetente seluk hodi prevene’e violasaun direitus humanos. 3.1 Atividades Monitorizasaun no Advokasia Durante kalendáriu servisu 2008, PDHJ kontinua hala’o atividades monitorizasaun ba entidades públikus, dela detensaun, situasaun jerál, liu-liu iha área ne’ebé mak Fórsa Seguransa halo seguransa durante estadu de sítiu. Monitorizasaun ne’e hala’o husi divizaun tolu iha PDHJ. Monitorizaun ne’e hala’o iha distritus 13 iha Timor-Leste inklui iha kapitál Dili. Rezultadu monitorizasaun ne’ebé iha hodi halo advokasia no halo mudansa ba rezultadu monitorizasaun ne’ebé iha. Iha fulan Janeiru to’o Dezembru 2008, PDHJ hala’o monitorizasaun intensivu ba fatin detensaun Polísia nian iha Caicoli, Dili. Fatin detensaun refere nu’udar fatin ne’ebé suspeitu ba krime hotuhotu ne’ebé hetan kaer ou kapturasaun husi Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) hela iha ne’ebá durante períodu maximu oras 72. Durante monitorizasaun PDHJ haree katak la iha keixa husi detidus sira kona-ba Tratamentu aat liu-liu baku, tebe ka torturas husi Polísia. Alein de aspektu ida ne’e, detidus sira ne’ebé iha fatin detensaun sempre hetan ai-han loron-loron hanesan matabixu iha dadersan, han meudia no han kalan. Husi monitorizasaun ne’e PDHJ haree katak durante ne’e seidauk iha detidu ida iha fatin detensaun Caicoli mak detein liu husi horas 72 nia laran tanba Polísia bele aprezenta detidu ba juis iha tempu horas 72 nia laran. Maibé rezultadu monitorizasaun PDHJ identifika isu-isu ne’ebé importante presiza tau matan mak kontaktu ka asesu ba Advogadu, família nia asesu ba informasaun no informasaun kona-ba detidu nia direitu ne’ebé garante ona iha lei. Bainhira ofisiál PDHJ ba halo monitorizasaun PDHJ nian ofisiál mak fasilita informasaun ba família detidu. Tuir monitorizasaun ba iha fatin detensaun Caicoli Dili husi total detidus 152, maioria husi detidus sira hateten katak, detidus barak mak la hetan asesu ba defensór públiku ka advogadu iha detensaun. PDHJ nia hanoin katak importante tebes ba detidus atu hetan advogadu, nune’e bele fó asisténsia legal, liu-liu bainhira Polísia no Prokurador kontaktu ho detidus sira. Iha loron 11 fulan Fevereiru 2008, hafóin akontede atake atu oho Prezidente Repúblika no Primeiru Ministru husi grupu fórsa armada ne’ebé lidera husi ex komandante Polísia Militár FFDTL nian, Major Alfredo Renaldo. Husi atake ne’e sai ameasa ne’ebé grave ba Estadu. Forsa seguransa komesa halo operasaun hodi kaer ema sira ne’ebé involve iha atake ne’e. Nune’e mós forsa sira halo operasaun iha área ne’ebé deskonfia fó suporta ba atividades grupu Alfredo Renaldo iha Dili laran. Fórsa seguransa sira mós kaer ema balun ne’ebé sira deskonfia lori ba detensaun hodi submete ba investigasaun. Durante monitorizasaun ekipa monitorizasaun hetan informasaun katak ema sira ne’ebé forsa seguransa kaer hetan baku, tuku, tebe no sé kilat hodi ameasa sira atu oho. Iha sorin seluk durante Estadu de Sítiu realidade hatudu katak situasaun kontinua kalma, liu-liu situasaun seguransa iha Dili laran la’o ho di’ak. Relasaun ho Estadu de Sítiu iha loron 11 fulan Fevereiru to’o fulan 11 Marsu 2008 PDHJ hala’o monitorizasaun iha sela kaikoli Dili. Ekipa monitoring konsegue identifika ema barak maka viola Relatoriu Anual PDHJ 2008 20 lei hanesan sira la’o liu oras, ema sira ne’e hetan kapturasaun husi fórsa seguransa durante halo operasaun mais menus ema hamutuk 158. Ekipa monitorizasaun halo entrevista diretamente ho detidus sira iha detensaun hamutuk ema 46 (Haat Nulu Resin Ne’en). Husi ema 156 inklui feto nain ne’en (6 ) no labarik sanulu resin ne’en (16). Ema sira ne’e hetan kapturasaun husi autoridades kompetentes no lori ba fatin detensaun durante horas 12 (sanulu resin rua). Polísia sira la lori sira ba tribunal hodi halo primeira audiensia. Ida ne’e hatudu katak la iha oportunidade ba detidus atu haree se karik iha krime hanesan la’o liu horas determina iha lei Estadu de Sítiu no atu fó kastigu hanesan saida, Alein de laiha oportunidade husi juis atu halo provas ba kapturasaun ne’e tuir lei ou lae, no mós se karik iha tratamentu aat husi autoridades durante prosesu kapturasaun ne’e. Entretantu hafoin Estadu fó sai ba públiku katak Estadu de Sítiu hahú iha loron 11 fulan Fevereiru kalan, forsa seguransa komesa halo prosesu kapturasaun ba ema sivíl ne’ebé mak deskonfia fó suporta ba atividades grupu Alfredo Reinaldo liu-liu iha Dili. Husi prosesu kapturasaun ne’e, iha kazu alegasaun tratamentu aat husi forsa seguransa ba ema sivíl aumenta ba bei-beik. Liu husi monitorizasaun PDHJ hetan entrevista ba ema detidus iha fatin detensaun hamutuk ema nain 93 (Sia Nulu Resin Tolu). Rezultadu entrevista ba ema detidus hatudu katak ema (Tolu Nulu Resin Ida) 31 inklui feto nain ida no labarik Mane nain 6 mak iha kazu alegasaun tratamentu aat hanesan baku, tuku, tebe, se kilat husi autoridades seguransa momentu halo kapturasaun. Grafiku 2 Tratamentu forsa seguransa ba suspeitu bainhira halo kapturasaun Hetan tratamentu aat La hetan tratamentu aat 80 62 60 31 40 20 0 PDHJ labele hetan konfirmasaun kle’an liu tan, ba (Ema Tolu Nulu) 30 kona-ba alegasaun tratamentu aat tanba sira hetan liberdade no la hato’o keixa mai PDHJ, husi sira ne’e ema ida mak hato’o keixa mai PDHJ. Alein de tratamentu aat ba ema sivíl sira, tuir ekipa monitorizasaun PDHJ nian katak Forsa Seguransa halo kapturasaun ba ema sivíl laiha karta mandatu kapturasaun ema hamutuk nain (tolu) 3. Ema nain tolu ne’e polísia deskonfia, depois halo kapturasaun iha sira nia uma, iha tempu kalan hodi ba detein iha dela Caicoli Dili. Relatoriu Anual PDHJ 2008 21 Hahalok autoridade ne’e ladún loos tanba la tuir prosesu legal katak em jerál kuandu laiha flagrante delitu tenke iha mandatu husi juis atu halo kapturasaun, direitu ne’e prevene iha Konstituisaun art.30 pontu 2 katak labele kaer ka dadur ema ida, wainhira hahalok ne’e la tuir dalan ne’ebé hakerek tiha ona iha lei. Entretantu iha tempu hanesan ekipa monitorizasaun husi PDHJ mós halo monitorizasaun ba direitu ekonomia, sosial no kultura. Objetivo husi monitorizasaun ne’e atu hatene’e kona-ba atividades impaktu kondisaun ekonomia ba negósiu ki’ik sira durante Estadu de Sítiu. PDHJ nia monitorizasaun ba ema ne’ebé mak servisu iha tempo kalan hanesan ema ne’ebé servisu iha restaurante no restaurante nain no ema vendedores ikan, vendedores merkadorias no peskadóres. Sira la bele hala’o atividade iha tempo kalan tanba Estadu de Sítiu ne’ebé bele fó impaktu negativu ba sira nia ekonomia uma laran. Apoiu Ekipa monitorizasaun PDHJ nian halo entrevista ho grupu ne’ebé refere katak sira konkorda ho Estadu de Sítiu, atu bele kontrola asaun krime husi grupu balun maibé la bele limita mós ba sira nia direitu ba ekonomia sosial tanba bele fó impaktu ba sira nia ekonomia iha uma laran. Depois Estadu deklara Estadu de Sítiu iha loron 17 fulan Fevereiru Governu estabelese Komandu Operasaun Konjunta (KOK) entre F-FDTL/PNTL no F-FDTL hodi halo operasaun hamutuk iha Distritus balun iha nasaun laran hanesan, Ermera, Liquiça, Manufahi, Bobonaru no Aileu. Iha tempu ne’e kedas KOK komesa hala’o operasaun halibur, hodi kaer ema sira ne’ebé apoiu ba atividades grupu Gastào Salsinha no mós atu fó presaun ba grupu Salsinha hodi entrega-an. Relasaun ho operasaun Komandu Konjunta iha fulan Marsu, ekipa monitorizasaun husi PDHJ halo monitorizasaun ba situasaun jerál iha Distritu Ermera, liu-liu iha fatin ne’ebé Komandu Operasaun Konjunta halo operasaun. Durante operasaun KOK, iha ona aumenta ba kazu alegasaun tratamentu aat ba ema sivíl sira. Hatutan nafatin ho atividades ne’e, iha loron 9 fulan April 2008 ekipa monitorizasaun halo monitorizasaun iha Sub-Distritu Letefoho no Atsabe. Iha Sub-Distritu refere sai risku ba operasaun KOK, maibé membrus KOK la fó autorizasaun ba ekipa PDHJ hodi hetan asesu. Ekipa la bele hetan informasaun kle’an liu tan kona-ba lala’ok KOK ba ema sivíl. Iha fulan Abril 2008 ekipa monitorizasaun PDHJ nia hala’o monitorizasaun ba Prizaun Becora no Gleno. Ekipa halo entrevista ho Prizioneirus sira ema nain 10 no identifika iha” master list” tuir sira nia estatutu hetan pena dentensa no preventiva. Alein ida ne’e ekipa mós identifika Prizioneirus sira vulnerável, hanesan labarik ne’ebé idade minoria no feto. Iha fulan Abríl 2008 PDHJ hetan informasaun husi defensór públiku Internasionál liu husi karta ofisiál data 9 Abríl 2008 katak iha prizioneiru ida iha prizaun Becora la hetan tratamentu saúde ba nia kanek ( kanek todan ) no nia kumpri pena prizaun, kuandu la hetan tratamentu saúde ba nia kanek, bele fó ameasa ba nia vida moris. Bazeia ba informasaun ne’e, iha tempu ne’ebá PDHJ nian ekipa hala’o kedas monitorizasaun urjente ba fatin prizaun. Liu husi monitorizasaun ekipa PDHJ konsegue hetan entrevista ho prizioneiru ne’e katak durante iha prizaun laran, raan sei sai nafatin ba nia kanek iha loron neen (6) nia laran maski guarda prizaun lori ona nia ba Hospital Nasionál inklui klínika prizaun no hetan ona tratamentu saúde. Tuir monitorizasaun PDHJ nian katak iha duni kanek ne’ebé mak bele afeta ba nia moris, kuandu la hetan tratamentu saúde lalais. Iha loron 1 fulan Agostu 2008 ekipa monitorizasaun husi PDHJ hala’o monitorizasaun iha prizaun Becora. Tuir monitorizaun ekipa monitor hetan prizioneiru ida moras TBC no presiza tebes atu halo tratamentu saúde. Nune’e hafoin ekipa monitor sira halo advokasia ekipa monitor Relatoriu Anual PDHJ 2008 22 sira rekomenda ba funsionáriu médiku iha prizaun Becora atu bele fasilita prizioneiru ne’e hodi hetan tratamentu saúde. Nune’e PDHJ sente kontente tanba hetan resposta di’ak tanba iha duni interese di’ak husi funsionárius prizaun Becora hodi nune’e prizioneiru ne’e hetan ona tratamentu saúde iha Hospital Guido Valadares. Iha fulan Juñu to’o Dezembru 2008, kontinua halo monitorizasaun ba IDPs sira iha kapitál Dili. Monitorizasaun ne’e fóka liu ba IDPs retornadus ne’ebé iha Kapitál Dili, inklui iha aldeias hitu nulu resin rua (72). Tuir Ekipa monitorizasaun PDHJ nian katak Governu komesa rekopera dau-daun no hahú reintegra ema deslokadus internu ba sira nia hela fatin. Tuir monitor PDHJ nia monitorizasaun katak hahú husi tinan 2007 to’o fulan Dezembru 2008 Governu konsegue taka tiha ona kampu deslokadus haat nulu resin sia (49), total ema hamutuk rihun sanulu atus walu (10.800) mak fila ona ba ida-idak nia hela fatin. Iha sorin seluk, IDPs balun hili sei kontinua hela iha kampu IDPs no balun muda ba uma temporariu hodi hein prosesu tuir mai, tanba sei enfrenta problema hanesan problema privadu, rai, uma no problema viziñu. Kona-ba IDPs ne’ebé fila hikas ba sira nia hela fatin tuir monitorizasaun PDHJ nian katak ema retornadus limanulu resin sia (59) mak enfrenta problema iha sira nia hela fatin hanesan problema ho viziñu tanba rai, uma okupa, laran moras tanba problema partikular/privadu iha krize, husi situasaun diskriminasaun no problema partidu polítika. Problema sira ne’ebé retornadus enfrenta iha komunidade, iha área balun sai problema boot no susar atu hetan solusaun, família retornadus balun sei reklama sira nia sasán ne’ebé estraga iha krize ba komunidade. Preokupasaun sira ne’e hanesan razaun ba komunidade no retornadus atu hamósu problema. Tuir PDHJ nia monitorizasaun katak, reintegrasaun deslokadu ba komunidade hanesan pasu pozitivu ne’ebé Governu halo. Tanba husi prosesu reintegrasaun ne’e, ema retornadus sorin balun sente satisfeitu ho pakote rekoperasaun bainhira reintegra sira ba komunidade. Maski nune’e iha retornadus balun mak sente la satisfeitu ho pakote rekoperasaun husi Governu tanba tuir retornadus sira nia razaun katak, la tuir kritériu tanba pakote rekoperasaun la sufisiente. Maski nune’e polítika Governu nian hodi reintegra ema IDPs, maioria deslokadu apresia tanba bele rekopera sira nia kondisaun moris hanesan komunidade baibain. Entretantu ekipa monitorizasaun PDHJ mós servisu hamutuk ho ekipa monitorizasaun husi HRUTJS no JRS hodi halo monitorizasaun regular ba situasaun seguransa no situasaun jerál ne’ebé ema retornadus hasoru. Relasaun ho situasaun seguransa ba ema retornadus iha Dili laran maioria la’o ho di’ak tanba iha patrullamentu ativu husi Forsa seguransa hanesan F-FDTL, PNTL/Task Fórce, UIR, Polisia Komunitaria. Maski nune’e iha fatin balun dala ruma mósu spontanitas asaun violénsia husi Juventude no komunidade tanba laiha intendimentu ba prosesu simu malu. Ho razaun sira seluk tanba okupantes ba uma ho rai iha situasaun krize 2006, sira lakohi sai husi uma okupantes. Problema sira seluk mak laran moras tanba problema sosiál inklui hahalok violénsia entre grupus artes marsiais. Tanba ne’e mak tuir ekipa Konjunta nia monitorizasaun ne’ebé kobre iha áreas balun sei iha impaktu sai risku ba violénsia iha área balun. Informasaun ne’e mai husi autoridade lokal, tanba ne’e iha nesesidade atu tau postu seguransa hodi bele responde ba seguransa liu-liu iha Aldeia Lidun, Aldeia Laulora no Aldeia Mauc. Tuir entrevista ne’ebé monitores sira halo ho ema atus lima ida (501) husi sukus 13, alseias 72 katak ema retornadus nain 442 mak laiha problema ho situasaun seguransa no ema 59 mak iha problema bainhira fila ba sira nian hela fatin. Grafiku 3 Situasaun Seguransa ba retornadus sira Relatoriu Anual PDHJ 2008 23 Iha problema ho situasaun seguransa La iha problema ho situasaun seguransa 12% 88% Tipu problema ne’ebé sei existi iha komunidade no retornadus nia leet mak problema viziñu, rai no uma, laran moras tanba problema privadu iha krize 2006. Retornadus sira sempre hetan ameasa, tuda uma inklui baku malu entre jovens balun ho retornadus sira. Situasaun ida ne’e akontese iha aldeia Kakeu laran, Lau Lora, Mauc, Manleuana Lidun, Efaca, Moris Fóun, Golgota, Terus Nanis, Timor Kmanek, Rai Nakdoko no Rio de Janeiru. Alein de situasaun seguransa, preokupasaun bo’ot ba ema retornadus sira kona-ba nesesidade báziku hanesan bee mós no eletrisidade tanba hetan estragus iha krize 2006. Ba família balun ne’ebé seidauk iha asesu kontinua ezije ba Governu atu responde imediatu ba sira nia preokupasaun. Bazeia ba entrevista no obdervasaun husi ekipa monitorizasaun ba ema retornadus Atus lima nulu ida (501), iha 176 mak laiha asesu ba eletrisidade. Maibé iha mós família balun asesu husi viziñu sira. Grafiku 4 Retornadus sira-nia asesu ba eletrisidade La asesu ba eletrisidade 35% Asesu ba eletrisidade 65% Nune’e mós PDHJ partisipa ba enkontru lubuk ida kona-ba desizaun polítika reintegra IDPs. Iha parte seluk PDHJ sempre halo kontaktu ho Ministériu Solidariedade Sosiál (MSS) atu bele kontinua halo verifikasaun ba retornadus sira. Iha fulan Outubru 2008, ekipa monitorizasaun husi PDHJ mós hala’o atividade monitorizasaun ba prizaun Gleno-Ermera. Objetivo husi monitorizasaun ne’e ekipa monitor sira atu haree Relatoriu Anual PDHJ 2008 24 diretamente kondisaun prizaun Gleno. Tuir monitor sira nia haree katak em jeral kondisaun fatin prizaun Gleno di’ak no kapasidade fatin prizaun Gleno naton ba númeru Prizioneirus sira ne’ebé detein iha ne’ebá. Iha fulan Agostu to’o Novembru 2008, PDHJ hala’o monitorizasaun ba projetu sira ne’ebé Governu hala’o. Projetu ne’ebé PDHJ hala’o monitorizasaun espesífiku mak Fundus Dezenvolvimentu Comunitária (FDC), ne’ebé Ministériu Agrikultura hala’o, hodi fó ajuda ba Sukus sira iha Timor laran tomak. Monitorizasaun ne’e kobre iha Aldeias 89, sukus 46 husi Distritus 6 mak hanesan: Lautem, Viqueque, Bobonaru, Aileu, Ermera, no Covalima. Liu husi monitorizasaun ne’e atu haree implementasaun programa ne’ebé Ministériu Agrikultura hala’o ne’e tuir duni regras no implementa ho di’ak duni ka lae. Rezultadu jerál husi monitorizasaun ne’e hetan katak, kada Distritu sempre hetan prátikas abuzu de podér husi autoridades lokál ne’ebé organiza implementasaun husi fundus ne’e. Ezemplu Distritu Lautem Iha Suku Ailabere Sub Distritu Iliomar, xefe suku halo abuzu de podér tanba la fó osan segunda etapa programa FDC nian ho total orsamentu hamutuk U$ 6.000,00 (rihun neen) dollares Amerikanu ba grupu sira. Osan ne’e xefe suku uza tiha ba atividade privadu. Tuir observasaun PDHJ katak, kestaun ne’e mósu tanba Ministériu Agrikultura rasik maka la kria sistema de kontrola ne’ebé di’ak ba programa ne’e, no mós mentalidade autoridade lokál sira rasik maka korruptu. Distritu Viqueque Sub Distritu Uatu-Carbau, xefe suku Irabin de Cima hatutan katak, Albino Pinto ne’ebé sai hanesan Fasilitador suku nian lori tiha osan ho total U$ 1.200 ba Dili no to’o agora laiha Relatoriu Anual PDHJ 2008 25 informasaun ba suku. Atividade ne’ebé mak suku ne’e hala’o, loke Estrada ba aldeia, maibé to’o agora servisu paradu tanba osan laiha ona atu kontinua servisu. Impaktu husi implementasaun orsamentu FDC ne’ebé la tuir regras sira ne’ebé iha mak la iha progresu ne’ebé signifikante, no mudansa ba dezenvolvimentu seidauk konkretiza loloos. Grupu komunidade ne’ebé involve iha grupu servisu mós, la dun satisfeitu ho implementasaun ne’ebé suku sira organiza tanba la iha transparénsia kona-ba orsamentu iha grupu nia laran. Iha fulan Agostu 2008, PDHJ hala’o monitorizasaun ba iha Aeroportu Nicolau Lobato, Comoro, Dili. Tuir ekipa monitorizasaun nia haree katak, la dun iha kontrolu ne’ebé maximu husi superiór sira iha Aeroportu Nicolau Lobato , Comoro nian, tanba ekipamentus ba operasaun servisu aeroportu, liu-liu mákina ba detekta sasán ne’ebé atu sai ba rai li’ur la funsiona iha fulan hirak liu ba. Nune’e funsionárius ne’ebé servisu iha Aeroportu Nicolau Lobato, Comoro limitadu tebes ho horas servisu ne’ebé maximu durante loron hitu (7) nia laran. La dun iha fatin ne’ebé sufisiente ba funsionárius sira hodi hala’o operasaun servisu aeroportu nian. La dun iha rekursu materiál hanesan komputadór no transporte ne’ebé sufisiente ba funsionárius sira hodi hala’o servisu loroloron nian. La iha lei ruma ka Diretiva ne’ebé regula servisu iha parte balun Aeroportu nian liuliu iha parte VIP. 3.2 Rekomendasaun Tuir Lei No 7/2004, katak PDHJ iha kbiit atu halo rekomendasaun ba instituisoens kompetentes. Lia menon ka rekomendasaun ne’ebé PDHJ hato’o mak ba Parlamentu Nasionál no Governu kona-ba Governu nia polítika tuir leis durante iha períodu 2008. PDHJ fiar katak, rekomendasaun ne’ebé PDHJ hato’o bele hetan atensaun husi instituisoens kompetentes. Maibé dala ruma iha Ministérius balun mak la implementa rekomendasaun husi PDHJ. Iha fulan Fevereiru to’o Abríl PDHJ hato’o rekomendasaun ba F-FDTL no PNTL. Liu husi rekomendasaun ne’e PDHJ husu ba Komandante Komandu Operasaun Konjunta atu fó esplikasaun knaar PDHJ ba membrus Operasaun Konjunta tomak. Nune’e mós PDHJ husu ba Xefe-Estadu Major Jenerál F-FDTL no Komandante Jerál Interino PNTL atu halo kontinuasaun ba prosesu investigasaun no fó sansaun proporsional ba kualkér membru husi Operasaun Konjunta ne’ebé halo operasaun la tuir lei ne’ebé iha. Nune’e mós PDHJ husu ba Xefe-Estadu Major Jenerál F-FDTL no Komandante Jerál Interino PNTL atu fó apelu ba nia membrus sira iha terrenu atu uza ID ou Identidade Pesoál atu nune’e populasaun bele hatene ou identifika membrus Operasaun Konjunta, tanba durante ne’e komunidade ne’ebé hetan tratamentu aat husi fórsa susar atu hato’o keixa no difikulta prosesu investigasaun. Iha rekomendasaun ne’e mós husu Xefe-Estadu Major Jenerál F-FDTL no Komandante Jerál Interino PNTL atu haree fila fali asaun polísia no F-FDTL, no fó treinamentu kona-ba prosesu kapturasaun, ba membrus bainhira hala’o knaar iha báze. Iha Fulan Jullu 2008 PDHJ, hato’o rekomendasaun hamutuk 8 ba Komandante Jerál Interino PNTL no Xefe-Estado Major Jenerál F-FDTL atu bele halo investigasaun kle’an liu tan, ba membrus FFDTL no PNTL ne’ebé mak involve iha alegasaun, hodi foti asaun disiplinar no publika ba públiku hodi hatene. Iha fulan Abríl 2008 PDHJ hetan informasaun husi defensór públiku Internasionál liu husi karta ofisiál data 9 Abríl 2008 katak iha prizioneiru ida iha prizaun Becora la hetan tratamentu saúde ba nia kanek ( kanek todan ) no nia kumpri pena prizaun, kuandu la hetan tratamentu saúde ba nia kanek, bele fó ameasa ba nia vida moris. Bazeia ba informasaun ne’e, iha tempu ne’ebá PDHJ nian ekipa hala’o kedas monitorizasaun urjente ba fatin prizaun. Liu husi monitorizasaun ekipa PDHJ konsege hetan entrevista ho prizioneiru ne’e katak durante iha prizaun laran ran sei sai nafatin ba nia kanek iha loron ne’en Relatoriu Anual PDHJ 2008 26 (6) nia laran maski guarda prizaun lori ona nia ba Hospital Nasionál inklui klínika prizaun no hetan ona tratamentu saúde. Tuir monitorizasaun ne’ebé iha hato’o ona rekomendasaun ba Director Prizaun, Director jerál Hospital Guido Valadares hodi fó Asisténsia médiku lalais. PDHJ mós rekomenda ba xefe Guarda Prizaun atu fó atensaun espesial ba prizioneiru ne’e nia kanek. PDHJ sente kontente tanba iha duni resposta di’ak husi instituisaun referee no halo tratamentu saúde ba prizioneiru nia kanek. Iha Fulan Marsu 2008, PDHJ hato’o ona rekomendasaun ba autoridades Polísia Nasionál, atu halo ligasaun komunikasaun entree fatin detensaun Caicoli no estasaun Polísia hotu-hotu ne’ebé iha Capital Dili no Autoridades sira seluk. Tanba tuir monitorizasaun husi PDHJ katak detidus sira durante iha sella detensaun Caicoli susar atu halo komunikasaun ba sira nia família inklui ba advogadus sira. PDHJ espera katak hafoin halo ligasaun komunikasaun detidus sira fásil atu halo komunikasaun. Atividades monitorizasaun ba dela Polísia Caicoli la’o ho di’ak tanba PDHJ halo kooperasaun di’ak ho Polísia detensaun Caicoli Dili. Relatoriu Anual PDHJ 2008 27 KAPITLU 4 Jestaun Keixas no kazu sira Iha tinan servisu 2008, PDHJ liu husi meus oi-oin no esfórsu tomak hodi hato’o informasaun ba komunidade sira iha área rural hodi hato’o keixa ba PDHJ. Iha kalendariu servisu PDHJ 2008, servisu PDHJ nia dezenvolve ba bei-beik no povo nia konfiansa aumenta nafatin ba PDHJ. PDHJ fiar katak komunidade sira koñese no hatene ona Provedor nia knaar no ninia mandatu. Maske iha fatin balun iha Timor-Leste seidauk hetan asesu informasaun kona-ba PDHJ nia servisu. 4. 1 Keixas ne’ebé PDHJ simu iha tinan 2008 Durante periodu 2008, husi fulan Janeiru to’o Dezembru, PDHJ simu keixas husi komunidade sira iha Timor laran tomak hamutuk 263. Keixas hirak ne’e mai husi komunidade sira ne’ebé hela iha Distritus sira inklui iha kapital Dili. Keixas hirak ne’e aumenta maka’as bainhira kompara ho tinan tolu kotuk ba. Iha tinan 2005 PDHJ simu keixas 34, iha tinan 2006 keixas 103 mak PDHJ simu, iha tinan 2007 PDHJ simu keixas hamutuk 154. Husi númiru ne’e keixas husi tinan ba tinan aumenta maka’as liu. Grafiku 5 Keixas tama iha PDHJ kada tinan 300 250 200 150 100 50 0 Tin 2 an 00 8 a Tin 0 n2 07 a Tin 0 n2 06 Tin a 0 n2 05 Haree husi númiru keixas ne’e, hatudu katak fiar husi populasaun ba PDHJ metin liu tan. Ne’e indikasaun ida di’ak maibé, sei hamósu difikuldades ba PDHJ tanba seidauk iha rekursus humanos ne’ebé sufisiente atu bele prosesa keixas hirak ne’ebé mai husi populasaun. Tuir keixas ne’ebé hato’o husi komunidade bainhira keixas sira ne’e fahe tuir Distritu ida-idak iha rai laran, keixas sira ne’e PDHJ simu maioria mai husi komunidade sira ne’ebé mak hela iha kapitál Dili Timor-Leste nian. Keixas sira ne’e hamutuk 175 no iha keixas 88 maka PDHJ simu husi ema ne’ebé hela iha Distritus Sanulu Resin Rua iha Timor-Leste. Haree ba realidade ida ne’e, PDHJ sei hakas-an nafatin atu habelar ninia informasaun sira liu husi meius oi-oin atu bele habelar informasaun ba komunidade tomak. Relatoriu Anual PDHJ 2008 28 Iha tempu oin mai mós PDHJ sei hala’o treinamentu ba funsionárius públikus, lider komunitariu, NGO lokal no internasional sira relasiona ho knaar no poder PDHJ nian. PDHJ mós sei hatutan nafatin servisu edukasaun sivika hirak ne’ebé maka divizaun sira hala’o iha báze tuir mandatu ida-idak nian. Ho dalan ida ne’e mak bele ajuda komunidade atu komunidade iha rai laran bele hakbesik-an liu tan ba PDHJ liu husi hato’o keixas. Grafiku 6 Keixas ne’ebé PDHJ simu tuir Distritu 7% 5% Aileu 5% 7% Ainaro 5% 6% Baucau 6% Bobonaro Dili 3% 2% 2% 3% 3% Ermera Liquica Lautem Manatutu Same 46% Suai Oecusse Viqueque Keixas 263 ne’ebé PDHJ simu iha 2008, iha keixas hamutuk 79 mak la tama iha PDHJ nia jurisdisaun no PDHJ taka. Iha keixas ne’ebé PDHJ halo investigasaun hamutuk 143, no keixas ne’ebé refere ba instituisaun seluk hamutuk 41. Husi kazu 143 ne’ebé mak iha, kazu hirak ne’e PDHJ halo klasifikasaun tuir área mandatu maka, kazu 89 kona-ba alegasaun violasaun direitus humanos, kazu 23 kona-ba administrasaun la di’ak no abuzu de poder, no kazu 31 kona-ba korrupsaun. Tinan ida ne’e ita bele haree katak kazus violasaun direitos humanos maka hola parte uluk, tuir korrupsaun no administrasaun la di’ak no abuzu de poder sai menus. Kazus violasaun direitos humanos aumenta ás tanba iha ligasaun ho atentadu 11 de Fevereiru 2008 bainhira Governu aplika lei Estadu de Sitiu no Estadu de Emerjensia. Bele dehan katak Gabinete PDHJ loron ida bele simu keixas husi kesar nain sira liu ema nain 10 balun mai kolektivu, balun individual no balun tan hato’o keisa liu husi telemóvel. Grafiku 7 Relatoriu Anual PDHJ 2008 29 Kazu fahe tuir área mandatu PDHJ 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 Direitus Umanus Anti-Korrupsaun Boa-Governasaun Tuir dadus tinan 2008 nian, keixas barak liu sei hato’o husi Mane hamutuk (219), maibé husi feto hato’o keixas 44. Ida ne’e hatudu katak seidauk iha igualdade asesu feto ba PDHJ, maibé tinan 2008 iha aumenta kona-ba feto asesu ba PDHJ kompara ho tinan 2007. Grafiku 8 Keixas tuir sexo Mane Feto 17% 83% Relatoriu Anual PDHJ 2008 30 Total keixas 263 ne’ebé PDHJ simu, iha keixas balun mak hato’o husi inan aman labarik feto ho idade tinan 3 to’o 13 ne’ebé mak nain 2 hetan violasaun fisika husi membros PNTL no nain 2 hetan violasaun seksual maibé lamonu iha mandatu PDHJ. Ami simu keixas 6 mai husi kampu IDPs kona-ba verifikasaun husi Ministeriu Solidaridade Sosial (MSS) ba uma hirak ne’ebé mak estragus iha krize 2006 no dadus ne’ebé PDHJ hetan imidiatamente halo kedas kontaktu ho Ministerio Solidaridade Sosial. Durante Tinan 2008, PDHJ simu keixas barak liu iha fulan Marsu, Maiu no fulan Jullu 2008. PDHJ simu keixas barak liu relasiona ho Estadu de Sitiu no Estadu de Emergensia no mós Komando Operasaun Konjunta. Keixas hirak ne’e mai husi populasaun iha kapital Dili no zona Komando Operasaun Konjunta hanesan Ermera no Liquiça. Keixas ne’ebé PDHJ simu fulanfulan, hatudu iha gráfiku tuir mai : Grafiku 9 Keixas simu kada fulan ru bru u br u zem De br u vem No tub Ou tem Se tu us Ag llu Ju ñu Ju iu Ma ril Ab rc u Ma r re i ve Fe iru ne Ja 4.2 Avaliasaun Preliminár ba keixas Keixas sira ne’ebé mak tama iha PDHJ ba dala uluk hala’o prosesu ta’es, liu husi avaliasaun preliminár ne’ebé Provedor hakotu se nia iha podér legal atu halo asaun ka la halo asaun ruma ba keixa ne’e, bazeia ba Lei 7/2004. Keixas 263 ne’ebé PDHJ simu iha tinan 2008 tenki liu husi prosesu Avaliasaun Preliminár (AP). Iha prosesu avaliasaun preliminár, Provedor bele fóti medidas seluk bainhira nia haree katak iha remediu adekuadu, efetivu ka izentu, nia bele limita nia intervensaun hodi haruka keixas hirak ne’e ba iha autoridades kompetentes. Provedor foti medidas ne’e nia espera katak institusaun relevante sei fóti prosesu no responde ho di’ak depois sei fó hikas informasaun mai PDHJ konaba rezultadu prosesu ne’ebé instituisaun kompetente halo ona. Husi keixas 263 ne’ebé remata ona prosesu AP, keixas 79 Provedor konsidera katak keixas hirak ne’e la tama iha Provedor nia jurisdisaun laran, (la’os competensia PDHJ nian), Nune’e Provedor taka tiha ona. Relatoriu Anual PDHJ 2008 31 Ho keixas 194 ne’ebé Provedor determina tama iha Provedor nia jurisdisaun, keixas 41 Provedor determina atu haruka ou refere ba institusaun seluk tuir Artigu 37, Lei 7/2004. Husi keixas sira ne’e iha keixas kona-ba administrasaun la di’ak PDHJ rekomenda ona ba instituisaun relevante. Keixas ne’ebé rekomenda mak keixa 2 (rua) PDHJ haruka ba PNTL, no keixas 2(rua) ba Ministériu Solidariedade no 4 ba Ministerio da Edukasaun, keixas 7 PDHJ haruka ba Ministeriu Justisa (DNTP), keixa 1 ba Tribunal Rekursu, keixa 1 ba Prokurador Geral, keixa 1 ba Ministeriu Agrikultura no 1 ba Dekretariadu Estadu Seguransa. Kona-ba keixas alegasaun violasaun direitus humanos, keixas sira ne’e mós Provedor deside atu haruka ba institusaun seluk atu fóti prosesu tuir sira nia mekanizmu internu. Ne’e inklui keixas 10 ba PNTL, 1 ba UNPOL, 2 ba Polisia Militar no 2 ba Komando Operasaun Konjunta, 1 ba Sekretariu Estadu Veteranus, 2 ba Ministeriu Solidaridade, 1 ba Ministeriu Saúde, 1 ba Dekretariu Estadu Empregu, no 1 ba Ministeriu Edukasaun. Iha mós keixas 3 maka tama iha área Anti Korrupsaun no refere ba iha Instituisaun maka hanesan 2 haruka ba PNTL tamba depois de avaliasaun priliminar haree katak ne’e kazu krime, no 1 haruka ba Prokurador Geral, tamba keixa refere Prokurador Geral hala’o hela prosesu investigasaun. Além de keixas ne’ebé PDHJ haruka ona ba instituisaun sira seluk, sei iha 143 keixas maka PDHJ halo prosesu investigasaun. Ne’e inklui kazus 89 kona-ba alegasaun violasaun direitus humanos, kazus 23 administrasaun la di’ak no kazus 31 alegasaun korrupsaun. Ho keixas 41 ne’ebé refere ona ba instituisaun seluk, Provedor determina atu taka tanba keixas hirak ne’e institusaun seluk maka halo ona prosesu, hein instituisaun sira ne’e haruka informasaun ou relatóriu mai PDHJ. Iha relatóriu anual tinan 2007, PDHJ halo mudansa ba prosesu avaliasaun preliminár ho objetivu atu aselera prosesa keixa. Iha fali tinan 2008, PDHJ mós halo revizaun ba iha PDHJ nia manual operativu hodi hadia di’ak liu tan jerensiamentu kona-ba prosesa keixas. Husi esfórsu tomak ne’ebé mak Provedor halo husi tinan ba tinan, hodi garante katak keixas no kazus hot-hotu iha Provedor nia kontrolu no asegura katak hetan mós atensaun husi Provedor. Ho Nune’e atu bele satisfas sidadaun sira-nia ejizensia, liu husi hato’o ba órgauns kompetentes no hetan atendimentu di’ak. 4.3 Notifikasaun Hafóin liu tiha prosesu avaliasaun preliminar ba keixas sira ne’ebé mak tama iha PDHJ etapa tuir mai mak PDHJ hato’o karta notifikasaun ba kesar na’in sira. Liu husi karta notifikasaun sira ne’e PDHJ sei hato’o informasaun ba kesar nain sira katak PDHJ simu ona sira-nia keixa no oinsa PDHJ ninia desizaun atu hala’o investigasaun liu tan ka lae kona-ba keixas ne’ebé iha ka atu hasai tiha keixas ne’ebé hatada tiha ona ba iha PDHJ. Iha periodu 2008, PDHJ sempre lori karta notifikasaun ba kesar na’in sira relasaun ho keixas ne’ebé sira hatama mai iha PDHJ. Notifikasaun hirak ne’e kuaze fahe hotu ona ba kesar na’in sira ne’ebé hela iha kapital Dili inklui iha Distritus sira, Sub-Distritus no Sukus sira. Além de primeira notifikasaun, iha loron sanulu (10) nia laran, PDHJ iha dever legal atu hato’o segundu notifikasaun ba kesar nain iha loron haat Nulu Resin Lima(45), wainhira Komite Jestaun Keixa foti ona desizaun atu halo investigasaun ou taka keixa. Relatoriu Anual PDHJ 2008 32 KAPITLU 5 Investigasaun Hafóin PDHJ hato’o tiha karta notifikasaun ba kesar nain sira tuir kompetensia PDHJ nian, PDHJ hala’o kedas etapa tuir mai ba kexas sira ne’e mak tama iha mandatu PDHJ nian. Tuir mandatu PDHJ nian ne’ebé garante ona iha Estatutu PDHJ nian Lei No 7/2004 Artigu 23. Iha Artigu refere hateten katak liu husi investigasaun mak bele determina katak kazu sira ne’e iha duni evidensia atu halo prosesu kontinua, no bainhira laiha evidensia kazu sira ne’e bele taka. 5. 1 Investigasaun ba Kazus Husi keixas ne’ebé PDHJ simu iha tinan 2008, iha kazu 143 mak Provedor determina atu halo investigasaun hafóin prosesu avaliasaun preliminár. Keixas sira ne’e reprezenta, 89 kona-ba alegasaun violasaun direitus humanos, 23 alegasaun mal administrasaun, no iha alegasaun konaba korrupsaun hamutuk kazu 31. Husi kazus 89 ne’ebé hetan alegasaun kona-ba violasaun direitus humanos, iha kazu hitu (7) mak remata ona investigasaun no hato’o ona rekomendasaun ba órgauns ne’ebé kompetentes. Iha kazu Tolu (3) mak kesar na’in husu rasik atu retira no taka kazu refere. Ho razaun katak kesar na’in no respondente sira iha ona akordu hamutuk hodi dame malu, Nune’e mós kazu restu sei iha hela prosesu investigasaun. Kazu kona-ba alegasaun mal administrasaun hamutuk 23, kazu Lima (5) mak halo remata ona prosesu investigasaun no kazu 1 mak aumenta ba númiru kazu ne’ebé eziste tanba problema ba kazu refere hanesan de’it. Entretantu kazu restu sei iha hela prosesu investigasaun. Entretantu kazu kona-ba korrupsaun hamutuk 31. Husi kazu sira ne’e iha kazu Tolu (3) mak remata ona investigasaun no kazu 2 mak aumenta ba númiru kazu ne’ebé eziste tanba problema ba kazu refere hanesan de’it. Kazus sira seluk iha hela prosesu investigasaun. Kazu tolu ne’ebé kona-ba alegasaun korrupsaun ne’ebé remata ona investigasaun seidauk rekomenda ba instituisaun ruma tanba iha kazu rua mak sei iha esbosu no kazu ida prontu ona atu halo rekomendasaun. Durante prosesu investigasaun ba kazu sira ne’e maioria prosesu investigasaun la’o ho di’ak tanba hetan kooperasaun di’ak husi respondentis sira ne’ebé mak Provedor bolu hodi hetan investigasaun. Respondentis sira iha kooperasaun di’ak hahú husi PDHJ hato’o karta notifikasaun to’o prosesu investigasaun remata. Grafiku 10 Investigasaun kazus tuir área mandatu 100 80 60 40 20 Relatoriu Anual 0 PDHJ 2008 Direitus Umanus 33 BoaAnti-Korrupsaun Governasaun 5.2 Investigasaun bazeia ba inisiativa Provedor Alende PDHJ simu keixas husi populasaun tuir númiru keixas ne’ebé mak iha, tuir Artigu 35, Estatutu Provedor nian, Lei 7/2004, Provedor bele loke investigasaun bazeia ba nia inisiativa rasik. Iha tinan 2008, Provedor loke ona investigasaun ba kazu tuir inisiativa PDHJ nian hamutuk tolu (3). Ne’e inklui kazu kona-ba governasaun la di’ak iha rua (2) no alegasaun violasaun direitus humanos no abuzu de poder iha ida (1). Respondente ba kazu sira ne’e mak hanesan PNTL, Ministeriu Agrikultura Peskas no Florestas no Ministeriu Negosius Estrangeiru. Husi kazu inisiativa ne’e, Provedor kompleta ona investigasaun. Ne’e inklui kazu rua (2) kona-ba governasaun la di’ak ne’ebé remata ona investigasaun no hein de’it atu hato’o rekomendasaun ba órgauns kompetentes. Kazu ida seluk kona-ba violasaun direitus humanos no abuzu de poder Provedor hato’o ona rekomendasaun. Husi kazu sira ne’ebé PDHJ rekomenda ona, PDHJ seidauk simu informasaun husi órgauns ne’ebé simu rekomendasaun kona-ba rekomendasaun hirak ne’e nia implementasaun. Grafiku 11 Investigasaun kazus bazeia ba inisiativa PDHJ 2 1.8 1.6 1.4 1.2 Direitus Umanus 2 1 Boa-Governasaun 0.8 0.6 Anti Korrupsaun 1 0.4 0.2 0 0 Direitus Umanus BoaGovernasaun Anti Korrupsaun 5.3 Lia Menon husi PDHJ kona-ba kazus sira Kazus 143 ne’ebé mak PDHJ determina atu halo investigasaun, husi rezultadu investigasaun hatudu katak kazus 16 maka remata ona investigasaun. Kazu 7 kona-ba mal administrasaun, iha kazu 8 konaba violasaun direitus umanos, no kazu tolu kona-ba korrupsaun. Kazus ne’ebé restu sei iha hela prosesu investigasaun nia laran. Relatoriu Anual PDHJ 2008 34 Husi kazus 18 mak remata ona, Kazu Walu– kona-ba alegasaun violasaun direitus humanos. Entre kazu sira ne’e iha kazu 3 mak PDHJ hato’o ona rekomendasaun ba Parlamentu Nasionál no Gabine’ete Étika Deontología Professional (GEDP) PNTL. Liu husi rekomendasaun ne’e Provedor husu ba PNTL atu halo investigasaun profunda ba ajente PNTL ne’ebé mak involve iha alegasaun violasaun direitus humanos no abuzu poder hasoru manifestante sira ne’ebé halo manifestasaun iha tinan 2008. PDHJ seidauk hetan informasaun kona-ba implementasaun rekomendasaun refere. Entretantu kazus 4 PDHJ mós hato’o ona rekomendasaun ba Prokurador-Geral , Prokurador Baucau no Komando-Geral PNTL. Entretanto kazu 1 seluk PDHJ hato’o mós rekomendasaun ba Prokurador Baucau atu halo prosesu tuir rekomendasaun ne’ebé iha. Ho kazu sira ne’ebé PDHJ rekomenda ona, PDHJ sente laran kontente tanba hetan kolaborasaun di’ak husi instituisaun refere. Entretantu Kazu Hitu- kona-ba boa-governasaun iha kazus 5 mak PDHJ hato’o ona rekomendasaun ba Prokuradoria, Ministeriu Planu no Finansas, Ministeriu Turismu Comersio e Industri, Ministeriu Justiça, Sekretariu Estadu seguransa, Ministeriu Negosiu Estrangeiro, PNTL, MAEOT, Ministeriu Saúde, SAS no Ministeriu Edukasaun no kazu 2 sei hato’o rekomendasaun ba órgaun kompetente iha tempu badak nia laran. Nune’e mós Kazu Tolu- kona-ba alegasaun korrupsaun iha kazu ida (1) mak prontu ona atu rekomenda no kazu rua (2) seluk iha hela esbosu relatório. Husi kazu sira ne’e barak mak labele halo remata investigasaun ho lalais no halo rekomendasaun tanba iha tinan 2008 PDHJ hetan difikuldades bainhira investigadores sira halo investigasaun, alein de ne’e tanba kontinua atu halao remata kazus seluk ne’ebé rejista iha tinan ida rua antes. Hanesan iha tinan 2008, divizaun Anti-Korrupsaun hasai relatóriu investigasaun no rekomendasaun 5 ba kazus 7, ne’ebé 4 rejista iha tinan 2006, no 3 rejista iha tinan 2007. Iha mós dezafius seluk ne’ebé hetan hanesan la dun iha kolaborasaun husi respondentes. Ezemplu Iha tinan 2008 Prosesu investigasaun husi PDHJ liu husi diresaun anti Korrupsaun nian, hetan difikuldades, tanba husi parte Aprovisionamentu (Diretór de Aprovisionamentu) ladún kolabora ba alegasaun balun hanesan, kazu kona-ba karreta ba membrus Parlamentu Nasionál. Dala barak PDHJ hato’o karta konvokatoriu husu dokumentus ne’ebé relevante ho keixa ou alegasaun ne’ebé kesar nain sira hato’o, maibé director ne’e la fó. Nune’e mós kona-ba kazu SAMES nian; Iha tinan 2008, diresaun Anti-Korrupsaun, seidauk hasai relatório ida ba keixas ne’ebé rejista iha tinan 2008, Maibé iha tinan 2008 nia laran diresaun Anti-Korrupsaun hasai rekomendasaun 5 ba kazus 7 ne’ebé rejista iha tinan 2006 no 2007, no inisiativa Provedor nian iha tinan 2007, ne’ebé rekomenda ba Ministerio Finanças, Sekretariu Estado Recursos Naturais, Sekretariu Estadu Politica Energética, Ministerio Infraestrutura, no Ministerio Públiku. Husi keixas ne’ebé tama iha tinan 2008, iha relatório no rekomendasaun 3 mak prontu ona atu haruka ba Ministerios kompetentes. Relatoriu Anual PDHJ 2008 35 KAPITLU 6 Kooperasaun Nasionál no Internasionál Kooperasaun Nasionál Instituisaun ou organizasaun ruma atu hala’o nia servisu ho di’ak no susesu presiza tebes kooperasaun ho komponentes tomak. Nune’e mós PDHJ, nu’udar instituisaun Estadu nian ne’ebé iha knaar hodi proteje no promove direitus humanos no promove governasaun di’ak ho kombate korrupsaun, iha duni ne’edesidade atu hala’o kooperasaun di’ak ho Estadu no Governu nia ajénsia sira no NGOs. Governu no ajénsia seluk mós tenke koopera di’ak ho PDHJ, tanba atu proteje direitus humanos no hametin governasaun di’ak ne’e interede ba Estadu tomak. PDHJ nia devér atu halo kooperasaun ho instituisaun sira seluk ne’e hatuur ona iha lei númeru 7/2004 estatutu PDHJ Artigu 33, katak PDHJ nian iha devér atu mantein ligasaun metin ho instituisaun sira seluk. Hahú husi Jane’eiru to’o Dezembru 2008, PDHJ mós hala’o nafatin atividades monitorizasaun ba IDPs sira. Ekipa monitorizasaun hamutuk ema nain lima (5) ne’ebé haree liu ba IDPs sira-nian situasaun iha Dili, Baucau no Viqueque. Iha Fevereiru 2008, PDHJ halo koperasaun ho Human Rigths Trantisional Justice (HRTJS) no Asosiasaun Hak hodi hala’o monitorizasaun ba Estadu de Sítiu. Liu husi monitorizasaun konjunta ne’e hodi haree liu kona-ba situasaun Operasaun Komandu Konjunta iha Distrito Ermera, Liquiça no Maliana. Iha Abríl 2008 PDHJ asina Memorandum de Entendimentu ho Ministériu Públiku ho objetivo atu koopera no fó asisténsia ba malu iha área ne’ebé ba interede komún no partikularmente ba dezenvolvimentu kapasitasaun investigasaun kazus korrupsaun. Realizasaun husi akordu ne’e, iha Fulan Juñu no Novembru 2008 instituisaun rua ne’e halaó ona treinamentu konjuntu. Kontinuasaun husi akordu ne’eb’e iha instituisaun rua ne’e mós hala’o diskusaun kona-ba estabelesimentu moldura ou servisu fórmal liu husi nota de entendimentu ne’ebé bele implementa no dezenvolve. Nune’e mós iha loron 20 de Junho 2008 PDHJ establede mós Memorandum de Entedimentu ho NGO Nasionais iha Distritos ne’ebé sai Rede monitorizasaun iha Distritos atu servisu hamutuk iha área monitorizasaun ba Dela Detensaun Polisia, Prizaun kona-ba violasaun direitos humanos husi atuasaun autoridades públikus. Iha loron 20 Juñu 2008, PDHJ liu husi diresaun Nasionál Direitus Humanos asina akordu ho Rede Monitorizasaun Direitus Humanos husi NGO Lokal sira husi distritu Ne’en. Iha fulan Setembru 2008 PDHJ hala’o koperasaun ho Ministériu Administrasaun Estatal hodi dezenvolve Manual ba Lider Komunitariu. Liu husi atividade ne’e hanesan mata dalan ida hodi hala’o treinamentu direitos humanos ba Líderes komunitariu sira. Relatoriu Anual PDHJ 2008 36 Hatutan ho akordu ne’ebé iha, loron 12 Dezembru 2008, PDHJ no Ministeriu Públiku assina tan akordu ida hodi estabelede komisaun de jestaun inter ajensia no Komisaun Servisu. Objektivu no funsaun husi komisaun jestaun inter agensia ne’e atu haree fila fali implementasaun nota de entendimentu, haree fila fali servisu no relatóriu komisaun servisu, fó instrusoens ba komisaun servisu, no konsidera asuntu ruma ne’ebé refere husi komisaun servisu. Objetivo no funsaun husi komisaun servisu nian maka, atu troka informasaun ba asuntus ne’ebé iha preokupasaun husi interede komun, implementa instrusoens husi komisaun de gestaun inter agensia, no halo rekomendasoens ba konsiderasaun husi komisaun de gestaun inter agensia. Kooperasaun Internasionál Durante kalendáriu servisu 2008, PDHJ hetan kooperasaun di’ak husi Instituisaun Nivel Internasionál no Rejionál. Liu husi relasaun di’ak ne’e iha tinan 2008, PDHJ hetan oportunidade iha nivel internasionál hodi partisipa iha enkontru no mós sai orador iha enkontru ne’ebé realiza iha nasaun estranjeiru. Husi oportunidade ne’e PDHJ bele aprende esperiensia balun husi nasaun seluk hodi hametin estándar servisu PDHJ nian. Iha loron 28 Janeiru to’o 1 Fevereiru 2008, Provedor no staff ida husi PDHJ partisipa iha kolokiu ou workshop iha Denpasar-Indonesia. Kolokiu ne’e organiza husi UN Convention Against Corruption United Nation (UNCAC). Iha fulan Jullu tinan 2008 Adjunto Provedor ba área direitus humanos sai oradór ba programa Igtz iha Jakarta- Indone’esia. Liu husi ne’e Adjuntu Provedor ne’e reprezenta instituisaun hodi ko’alia kona-ba Timor –Leste nia esperiensia hodi promove no proteje direitus humanos. Entretantu iha tempu ne’e m’os Adjuntu Provedor mõs halo aproximasaun ho Komnas HAM Indone’esia atu oinsa Instituisaun rua ne’e servisu hamutuk hodi haree ba situasaun direitus humanos. Iha fulan Julhu tinan 2008, Provedor no Diretur husi divizaun direitus humanos ho funsionaria ida ba partisipa iha Reuniaun Anual ba Instituisaun Nasional Direitos Humanos nian iha rejiaun Asia Pacific Fórum (APF) nian. Reuniaun Anuál ne’eb’e hala’o iha Kuala Lumpur, Malaysia. Partisipantes iha enkontru ne’e mai husi membrus Instituisaun Nasional Direitos Humanos iha rejiaun Asia Pacific Fórum. Iha dia 4 de Agostu de 2008, Provedor no membro MSD hasoru malu ho Direktur-Geral Komisaun Anti-Korupsaun Malaysia nian (BPR) atu koalia kona-ba koperasaun antre BPR ho PDHJ iha área kombate korrupsaun; Iha fulan Detembro 2008, Provedor hamutuk ho funsionarios nain rua husi Ministerio da Justiça tuir Hague Conference on Private International Law iha Hong Kong Iha loron 14-16 fulan Outubru 2008 Adjuntu Provedor ba área Boa Governasaun no Anti Korrupsaun no Diretora Interina ba Anti Korrupsaun partisipa iha workshop Singapor Excellence in Management Of Anti Corruption Agencies Ministry of Fóreign Affairs Singapore ho Corrupt Practices Investigation Bureau (CPIB) Singapore. Relatoriu Anual PDHJ 2008 37 Iha 30 Outubru to'o 2 Novembro 2008, Provedor no Diretur Governasaun Di’ak partisipa iha 13th International Anti-Corruption Conference ne’ebé organiza husi IACC iha Athena, Grecia. Iha fulan Novembro 2008, Provedor participa iha workshop internasional ida iha Brasil ne’ebé partisipa Ouvidores Públikus hotu iha Brasil, ne’ebé organiza husi Ouvidoria-Geral Federal Brasil nian. Alem de partisipa husi Ouvidores Públikus, partisipa mós Provedores husi paides de lingua portuguesa, no Provedor Timor-Leste sai mós orador iha workshop ne’e. Iha fulan Dezembru Adjunto Provedor halo aproximasaun ho NGO ELSAM Jakarta, oinsa servisu hamutuk hodi ajuda Provedoria iha parte kapasitasaun no mós oinsa hamósu material manual atu fasilita treinu ba Instituisaun kompetentes. Relatoriu Anual PDHJ 2008 38 KAPITLU 7 PDHJ nia Dezenvolvimentu Institusional 7. 1 Dezenvolvimentu, Rekursu Humanos Liu tiha tinan fiskál 2008, PDHJ nia perfíl funsionárius nian sei nafatin ho númeru 46. Iha Anu Sivíl 2008 Provedoria mós propoin atu rekruta tan funsionárius hamutuk 30 atu bele refórsa tan ekipa investigasaun ba área governasaun di’ak, direitus humanos , anti korrupsaun, diresaun administrasaun no finansas no mós atu koloka ba rejiaun 4 iha Timor-Leste tuir PDHJ nia planu estratéjiku. Maibé planu refere Governu la aprova ho razaun katak númerus funsionárius públiku atuál liu ona limite ne’ebé iha. Nune’e funsionárius PDHJ nian ba Anu Sivíl 2008 nian mak hanesan tuir mai ne’e: Perfíl Funsionárius [Provedoria dos Direitos Humanos e Justiça] PerManente Actual PerManente não recrutado Total PerManente Temporário Actual Temporário nao recrutado Total Temporário Apontamento Politica Total L1 0 0 0 4 0 4 0 4 L2 0 0 0 5 0 5 0 5 L3 1 0 1 2 1 4 0 5 L4 5 0 5 11 1 12 0 17 L5 3 0 3 8 1 9 0 12 L6 2 0 2 0 0 0 0 2 L7 0 1 1 0 0 0 0 1 Total 11 1 12 30 3 34 0 46 Hanesan instituisaun direitus humanos nian iha komitementu boot atu adegura nafatin balansu jéne’eru no hasa’e feto nia pozisaun iha PDHJ. Husi númeru funsionárius 46 koloka tuir diresaun ne’ebé mak iha : No. 1. 2. 3. 4. 5. Diresaun Administrasaun no Finansas Governasaun Di’ak Direitus Humanos Anti Korrupsaun Asisténsia Públika Total Feto 7 0 4 1 1 13 Mane 9 8 6 6 0 29 Total 16 8 10 7 1 42 Husi total funsionárius ema nain 47, iha funsionáriu Mane hamutuk 29 no feto 13. Husi total funsionáriu feto nain 13, nain rua mak tuur iha nivel 5, nain Lima mak tuur iha nivel 4, nain tolu mak tuur iha nivel 3 no nain 2 mak iha nivel 1. Husi númeru ida ne’e ida mak tuur iha pozisaun Relatoriu Anual PDHJ 2008 39 diretora interina ba area Anti Korrupsaun no ida mak nomeado hanesan xefe departamentu ba Planu no Finansas. Sei iha vaga 4 mak seidauk prenxe. PDHJ mós rekoñese katak feto nia promósaun iha servisu fatin importante maibé nia rekoñese mós katak iha obstáklu real ne’ebé feto sira iha Timor Leste hasoru atu hetan asesu ba edukasaun no servisu. Iha fulan Dezembro 2008, PDHJ loke ofisialmente nia Sede Rejional ba dala uluk iha Distritu Enklave Oekuse ho objektivu atu hakbesik án ba povu iha Rejiaun Autónoma ne’eba. Rejiaun Oekuse sai hanesan prioridade ba PDHJ atu loke nia Sede Rejional tanba durante ne’e sidadaun no povu Oe-Cusse enfrenta difikuldades transporte atu hato’o keixas mai PDHJ iha Dili. 7. 2 Treinamentu ba pesoál Hasa’e kapasidade funsionáriu sira nian ne’e importante tebes. Basa instituisaun ida atu hala’o servisu ho kualidade no lalais presiza tebes ema nia matenek no profesionalismu. Nune’e mak PDHJ nia hanoin kapasitasaun ba pesoál sira sai nafatin prioridade iha tinan 2008. Iha anu Sivíl 2008 PDHJ halo nafatin planu kapasitasaun. Atividade ne’e hetan finansiamentu husi orsamentu jerál estadu nian no mós husi parseiru dezenvolvimentu sira hanesan UNDP( OHCHR), USAID/MSD, Finland Embassy no Aus Aid. Treinamentu Internu ba PDHJ nia pesoal sira mak hanesan tuir mai ne’e : Loron 14 fulan Marsu 2008 funsionariuss tomak husi PDHJ partisipa iha workshop konaba Prosesu do orsamento de Estado do IV Governo Constitusional da RDTL iha salaun enkontru PDHJ. Iha loron 31 Marsu 2008, funsionáriu ida husi divizaun Anti Korrupsaun tuir workshop iha Hotel Timor, Dili. Workshop ne’e kona-ba Anti Corruption And Good Governance Mechanism in Timor Leste- Challenges and Prospects for Reform Global Integrity. Iha Marsu to’o Abríl 2008, funsionárius nain lima mak tuir treinamentu kona-ba procurement management. Treinamentu ne’e organiza husi ministériu das Finansas no realiza iha Gabine’eti Procurement. Iha loron 9 to’o 11 Juñu 2008, PDHJ nia investigadores ema nain walu husi divizaun Boa-Governasaun no Anti Korrupsaun partisipa treinamentu iha Dentru Treinamentu João Paulo II, Comoro-Dili. Treinamentu ne’e hamutuk ho Prokuradores sira husi Ministériu Públiku. Treinadór iha treinamentu ne’e mak Sr. Roger Batty, Advisor ba diresaun Anti-Korrupsaun nomós treinadores internasionais tolu ne’ebé mai husi KPK Indone’esia. Iha Juñu-Jullu 2008, PDHJ nian funsionáriu nain lima tuir treinamentu kona-ba prosesu hahú to’o remata iha desaun tenderizasaun. Treinamentu ne’e organiza husi ministériu das finansas. Iha loron 14 fulan Jullu 2008 investigador ida husi divizaun Anti-Korrupsaun tuir Workshop iha Dare. Treinamentu ne’e partisipa mós husi Auditoria iha TL Inspector Geral Investigador. Relatoriu Anual PDHJ 2008 40 Iha loron 13-16 Outubru 2008, investigador ida husi divizaun Anti-korrupsaun tuir treinamentu kona-ba Jurnalismu Investigasaun. Treinamentu ne’e hala’o husi Centru Jornalista Investigativo Timor Leste (CJITL). Iha loron 25-26 Novembro 2008, investigadores sira husi PDHJ inklhui Direktores, partisipa iha treinamentu konjuntu kona-ba oinsa atu hari Komisaun de Gestaun Inter Ajensia no Komisaun Servisu entre instituisaun rua, Ministerio Públiku no PDHJ. Treinador ba treinamentu ne’e maka Sr. Roger Batty, adesor ba divizaun AntiKorrupsaun PDHJ. Treinamentu Esternu ba pesoal PDHJ hanesan tuir mai ne’e: Iha fulan Marso 2008, investigadores nain 4 ne’ebé akompanha mós Provedor no Dekretária Provedor nian tuir treinamentu badak iha ajensia Anti-Korrupsaun Singapore (CPIB) nian durante loron 5; Iha fulan Maiu 2008, PDHJ nia staff ida tuir workshop kona-ba humanitaria ba ema deslokadus ne’ebé finansia husi Human Rights Transtional Justice Unite (HRTJU). Iha fulan Juñu 2008, Diretur Direitus Humanos nian ho nia staf nain 5 tuir treinamentu kona-ba inkeritu Públiku iha Jakarta ne’ebé finansia husi UNDP no Orsamentu Geral do Estado 2008. Iha Loron 16 fulan Detembru to’o 30 Outobru 2008, PDHJ nia staf nain tolu hala’o stajiu iha instituisaun direitus humanos Filipina nian. Iha estajiu ne’e partisipante sira haree kona-ba oinsa hala’o monitorizasaun direitus humanos ba prizaun no detensaun, durante fulan ida. Durante estajiu partisipante sira hala’o vizita ba fatin importante hanesan prizaun no detensaun iha Filipina. Iha loron 20 – 30 Outobru 2008, PDHJ nia funsionariuss nain rua partisipa treinamentu konaba direitu trabalhadores Imigrantes iha asia pasifik fórum. Partisipante iha treinamentu ne’e mai husi nasaun Vietnam, Filipina Malaysia, Indone’esia no Tailandia. Iha loron 29-31 de Outubro 2008, Diretora Interina Anti-Korrupsaun tuir treinamentu ida iha Singapura kona-ba Better Governance-Managing Corruption Promoting Integrity iha Civil Dervice College Singapore. Iha Dezembru tinan 2008 PDHJ nia funsionariuss nain rua ba tuir treinamentu ida kona-ba tortura iha Jakarta –Indone’esia. Iha fulan Dezembru tinan 2008 PDHJ nia funsionariuss nain rua tuir treinamentu iha Tailandia kona-ba saida mak vulne’eravel no oinsa haree kestaun vulne’eravel. Iha 13 to'o 15 Outubru 2008, Diretur Administrasaun no Finansas partisipa treinamentu kona-ba UNCAC durante loron 3 iha Tailandia ne’ebé finansia husi PNUD iha Timor Leste. Iha 20 to'o 25 Outubru 2008, staff nain rua husi diresaun administrasaun no finansas tuir treinamentu kona-ba administrasaun no finansas iha KOMNAS HAM Jakarta ne’ebé finansia husi Finland Embassy. Iha Fulan Novembru 2008, funsionarius tomak husi diresaun Nasionál Direitus Humanos tuir treinamentu kona-ba monitorizasaun ne’ebé treinador husi Jeneva. Relatoriu Anual PDHJ 2008 41 7. 3 Vizaun Jerál Kona-ba Finansas Orsamentu Estadu iha tinan 2008, ba PDHJ hamutuk $ 483,000.00. Orsamentu ne’e aloka ba agrupamentu tolu (3) hanesan Salários e Vencimentos, Bens e Servisu no Capital Minor no mós iha orsamentu retifikativu hetan $ 65,000.00 ba rubrika Saláriu e Vencimentos ne’ebé hodi delu saláriu 13º ka pagamentu estraordinário ekuivalente ho salário fulan ida nian ba funsionáriu hotu, Bens e Derviços no Capital Sedenvolvimento hodi halo konstrusaun ba “Kobe Houde” atu bele fó fatin ne’ebé sufisiente ba staff sira hodi hala’o servisu. Verba Orsamental 2008 Rubrika Salários e Vencimentos Bens e Derviços Capital Minor Capital Sedenvolvimento Transferências Total Verba orsamental 2008 ($ 000) 128 Verba suplementar ($ 000) 11 Total ($ 000) 139 258 97 14 40 272 97 40 65 548 483 PDHJ halo nia jestaun orsamentu ida ne’e ho responsabildade. Responsablidade PDHJ nian ne’e bele haree iha ezekusaun orsamentu to'o 94 %, Salários e Vencimentos 97%, Bens e serviços 93 % , Capital Minor 90% no Capital Dezenvolvimeto 100% no la reorsamenta rubrika ruma. Ho hahalok ne’e PDHJ hatudu tiha ona ba Governu katak instituisaun ne’e bele ezekuta ninia orsamentu ho di’ak. Maibé fundus ne’ebé PDHJ simu liu-liu ba rúbrika salários no vensimento atu rekruta tan funsionáriu no capital menor sub rúbrica compra de veiculo la sufisiente hodi hala’o atividade hotu iha mandatu PDHJ nian ho efetivu. Impaktu husi ne’e mós ita bele haree klaru husi informasaun kona-ba keixas ne’ebé PDHJ simu, barak liu sei hato’o husi komunidade iha Dili no oi-tuan seit mak husi ema husi Distritus seluk. Tamba ne’e, iha submisaun ba orsamentu ano sivil 2009, PDHJ husu orsamentu hamutuk $ 869,000.00. PDHJ husu orsamentu bo'ot atu bele aumenta atividades tuir mandatu PDHJ no tuir planu estratéjiku PDHJ nian. Proposta orsamentu ida ne’e aprova no bele rekruta tan funsionáriu hamutuk 20 hodi resfórsa tan servisu investigasaun no administrasaun no mós atu bele koloka ba rejiaun haat pelu menus pesoál nain rua kada rejiaun. Maibé PDHJ sei husu aumentu tan iha orsamentu retifikativu no Orsamentu Anu Sivíl 2010, liu-liu capital dezenvolvimentu Nune’e bele harii ona Sede perManente tanba agora daudaun sei aluga hela uma komunidade iha rejiaun 3: Baucau, Maliana no Maubisde. Rejiaun Autónoma Oe-Cusse iha ona sede ne’ebé orsamentu ba rehabilitasaun suporta husi AusAid. Relatoriu Anual PDHJ 2008 42 PDHJ nian ezekusaun orsamentu Ano Sivil 2008 As Dec 29, 2008 Line’e Item Annual Budget 100% Remain Budget Cuml.Exp. % of year complete % Spent % FY 97% 100% - 100% 100% 100% 100% - 94% 100% 100% 100% No. Salary & Wages $ 139,000 $ 135,389 $ 3,611 1 2 Good & Dervices Local Travel Training & Workshop 19,000 18,000 19,000 18,000 Utilities Rental of Property 19,000 740 17,831 740 1,169 Vehicle operational Fuel 51,684 51,683 1 100% 100% Vehicle maintenance 31,000 23,031 7,969 74% 100% Vehicle rental insurance Office Stationary & Supplies Oprtnl. Consum.materials & Sup Fuel fór Gene’erators 11,000 16,000 8,000 2,000 10,000 16,000 8,000 2,000 1,500 91% 100% 100% 100% 100% 100% 100% 100% Maintenace of Equipment & Buil 25,250 21,755 3,494 86% 100% Other expendes Professional Dervices 17,521 11,000 17,520 11,000 1 100% 100% 100% 100% Translation Dervices 7,500 4,774 2,726 64% 100% 42,011 $ 279,706 38,040 $ 259,374 3,971 $ 20,830 91% 93% 100% 100% 0% 100% Other Misc. Dervices Total Goods and Dervices 3 Minor Capital Decurity Equipment - - - - - EDP Equipment 51,694 43,427 8,267 84% 100% Communication equipment Office equipment 2,000 13,705 1,385 13,705 615 69% 100% 100% 100% 4,750 4,725 25 99% 100% Other Misc. Equipment Relatoriu Anual PDHJ 2008 - 43 Furniture and Fittings 17,145 17,144 Kobe Houde 40,000 $ 129,294 39,990 $ 120,376 TOTAL BUDGET $ 548,000 $ 515,139 - 100% 100% 10 $ 8,917 100% 93% 100% 100% $ 33,358 94% 100% 7. 4 PDHJ nia Planu Estratéjiku Iha tinan 2008, PDHJ kontinua implementa nia Planu Estratéjiku PDHJ nian ne’ebé tuir planu atu kontinua iha tinan 2009 to’o tinan 2010. Prosesu atu harii planu ne’e komesa iha tinan 2006, inklui konsultas barak ho parte seluk fora de PDHJ. PDHJ nia prioridade estratéjiku haat determina ona iha Planu Estratéjiku hanesan : Edukasaun no hasa'e Konxiénsia , Harii Kapasidade no programa ne’ebé efetivu ho Inisiativa ba Grupu Vulne’eravel no kbit laek sira. Objetivo ba dala uluk mak atu promove kultura governasaun no direitus humanos ninian iha nasaun ne’e no hasa’e komunidade nia fiar ba administrasaun ida ne’ebé loos, liu husi edukasaun no konxiénsia ás. Prioridade ida-ne’e iha deksaun prinsipál rua: (1) autoridades públikus no Governu nian no (2) públiku tomak. Kona-ba autoridades públikus no Governu nian, primeiru objetivu ne’ebé identifika ona mak atu muda fórma oinsá autoridades sira-ne’e haree no hala’o sira-nia mandatu no responsabilidade. Sidadaun normal bele denti kbiit laek atu trata violasaun direitus humanos ka fóti problema governasaun diretamente ba autoridades sira-ne’e tanba diferénsa ida ne’ebé la’ós apropriadu ka tanba esperiénsia hatudu ba sira katak kesar la manan buat ida. Edukasaun no konxiénsia ás bele sai hanesan parte solusaun ninian. Prioridade ba dala rua mak atu hasa’e kooperasaun hodi bele dezenvolve sistema sira ne’ebé abranjente no tulun malu ho rede ligasaun nian iha Governu no sosiedade nia laran. Prioridade ida-ne’e fóka ba mudansa sistema nian no atu haree ba violasaun direitus humanos no administrasaun ladi’ak nia abut. Provedoria sei buka fó tulun atu harii no dezenvolve mekanizmu internu iha funsaun públika atu halo prosesu ba kesar ne’ebé funsionariuss sira hato’o, hodi fó protesaun ba sira hasoru reprezálias ruma tanba sira fó hatene’e sai korrupsaun (“protesaun ba denúnsia”), no fó apoiu atu dezenvolve kanál ida ne’ebé iha kredibilidade no klaru ba públiku atu hato’o kesar ruma kona-ba funsaun públika. Provedoria bele mós fó apoiu atu dezenvolve mekanizmu no rede koordenasaun nian iha Governu nia laran hodi hadia aspetu jerál direitus humanos no governasaun di’ak ninian. Iha ne’edesidade atu halo akordu kooperasaun ho órgauns públikus sira iha área operasionál ne’ebé sira-nia kolaborasaun importante tebe tebes ba operasaun ne’e, hanesan Gabine’ete Prokurador Jerál no PNTL. Iha ne’edesidade atu harii relasaun servisu ida metin no konstrutivu ho NGO sira – inklui atividades konjunta. PDHJ iha ona relasaun konstrutiva lubun ida ho NGO sira. Rede nia grupu ida ikus ne’e husi rai liur – rejionál no internasionál – ne’ebé halo parte instituisaun sira ne’ebé iha mandatu hanesan ho PDHJ ninian. Prioridade ba dala-tolu iha relasaun ho kapasitasaun no atu adegura programa sira-nia prestasaun efetivu. PDHJ iha papel importante ida atu hala’o, nu’udar órgaun konstitusionál ida ne’ebé simu knaar atu promove administrasaun adekuada no atu investiga alegasaun kona-ba hahalok administrasaun ladi’ak ninian. PDHJ nia estrutura organizasionál tenki fó apoiu ba prestasaun servisus ida efetivu, integradu no sustentável, tuir jestaun organizasionál nia prinsípiu di’ak sira. Programa prestasaun servisus sira-nia preparasaun no prestasaun tenki hatán ba povu Timor-Leste nia ne’edesidade. Programa hirak ne’e labele funsiona karik laiha jestaun no sistema Relatoriu Anual PDHJ 2008 44 administrativu ida que di’ak no loloos. Tenki iha sistema organizasionál no jestaun báziku atu bele tetu hodi haree oinsá mak PDHJ halo Manejamentu ba implementasaun no haree saida mak tenki muda ka adapta atu hadia dezempeñu. Ho liafuan badak, ita bele hateten katak ida-ne’e bele garante dezenvolvimentu organizasionál ida loloos. Objetivo estratéjiku ba dala haat mak atu derbí ne’edesidade grupus sira ne’ebé laiha kbit, feto no labarik, tanba sira iha relasaun ho direitus humanos no governasaun di’ak. Grupu sira ne’ebé laiha kbit (kbit laek) inklui feto no labarik no ema ne’ebé laiha kapasidade fízika ka mental, katuas no ferik sira, ema-deslokadus Internu ne’ebé hasoru dezafiu úniku iha área direitus humanos no governasaun di’ak ninian. PDHJ labele haluha sira bainhira halo nia programasaun. PDHJ buka atu integra asuntu hirak ne’ebé relevante ba ema kiak, ema vulne’erável, liu-liu feto no labarik sira, iha programa ba área hotu-hotu. PDHJ sei halo mós kooperasaun ho parte interesadus sira, inklui NGO no órgaun konsultivu sira Governu ninian, atu adegura katak asuntu sira kona-ba grupus hirak ne’e sei fóti beibeik no hakotu husi medidas polítikas no lejislativas ida ne’ebé di’ak no justu. KAPITLU 8 Apoiu (tulun) husi parseirus dezenvolvimentu sira Iha tinan 2008, PDHJ simu nafatin apoiu husi parseiru dezenvolvimentu sira ho laran luak. Parseiru dezenvolvimentu sira-nia apoiu importante liu atu bele ultra pasa difikuldades balun ne’ebé PDHJ enfrenta ho orsamentu jerál estadu ne’ebé atribui ba PDHJ limitadu. PDHJ laran hakksolok ho apoiu sira ne’e hein katak parseiru dezenvolvimentu nia envolvimentu ho PDHJ iha ninia esfórsu atu hahi’i mekanizmu indepedente ida fórte kona-ba responsabilizasaun. Nasoens Unidas nia Misaun Integrada iha Timor Leste(UNMIT) UNMIT fó nafatin apoiu ba PDHJ, liu-liu kolokasaun funsionáriu nasionál ida no Internasionál ida kona-ba direitus humanos iha PDHJ, ho espesializasaun iha area Instituisaun Nasionál Direitus Humanos nian. Sira nain rua fó assistensia ba plane’eamentu, orientasaun no kondellu ba PDHJ, liu-liu área direitus humanos nian. UNDP no OHCHR Iha inisiu 2008, hanesan mós ba dala uluk implementasaun projetu UNDP/OHCHR ne’ebé ho ninian durasaun tinan tolu nia laran hetan kapitál $363,000 ne’ebé apropriadu ba tinan ida ne’e. UNDP/OHCHR loke unidade jestaun ba projetu ho nia Program Manager ida no Asistente Finansa Timor oan ida liu husi rekrutamentu ida ne’ebé kompetitivu atu bele jere jestaun projetu ne’e hodi servisu hamutuk ho Diresaun ba Direitus Humanos Provedoria nian iha kontrólu Provedor Direitus Humanos no Justisa nian no Adjuntu Provedor ba área Direitus Humanos nian. Projetu ne’e ninia objetivo mak atu refórsa no dezenvolve kapasitasaun ba staff PDHJ liu husi treinamentu kona-ba prinsípius direitus humanos nian, monitorizasaun direitus humanos kona-ba eleisaun, edukasaun sivika, tékniku investigasaun no abilidade hakerek. Projektu UNDP/OHCHR mós suporta staff iha área direitus humanos nian ba iha rai liu Nune’e mós finansia viajen servisu nian ne’ebé iha relasaun ho direitus humanos ba Provedor no Adjunto Provedor ba área direitus humanos nian. Projetu ida ne’e mós fó finansiamentu ba promósaun direitus humanos nian liu husi televizaun , broxura, kalendáriu no kaderne’eta kona-ba direitus humanos nian. Projetu ida ne’e nia finansiamentu mai husi Ireland Aid, Ne’ew Zealand Aid no OHCHR. Management Sciences for Development (MSD) Relatoriu Anual PDHJ 2008 45 Management Sciences for Development (MSD), ajénsia ida ne’ebé implementa Programa atu Hametin Instituisaun Justisa nian (JISP-Justice Strengthening Program) ne’ebé simu finansiamentu husi USAID, fó assistensia Téknika no finanseira ba dezenvolvimentu institusional no organizasional Provedoria ninian. Espesifikamente, MSD fó apoiu ba funsaun sira ne’ebé iha relasaun ho administrasaun jerál no finanseira Provedoria nian . Hatutan ne’e, MSD fó mós apoiu ba manajementu doasaun sira(grants), administrasaun no dezenvolvimentu rekursu humanos nian, rekrutamentu, treinamentu no atividade kapasitasaun ninian, ba kordenasaun doador no aprovisionamentu ninian. MSD mós sei fó assistensia finanseira suplementar no téknika atu implementa kuadru Operasional ba Divizaun Governasaun Di’ak, Anti Korrupsaun no Asisténsia Públika iha tinan ida ne’e nia laran. MSD iha tinan 2008 kontrata peritu internasional ida atu dezenvolve prgrama treinamentu iha área anti-korrupsaun ba staffs PDHJ no Prokuradores, nomós oinsa implementa Memorandum de Entendimentu ne’ebé asina ona entre PDHJ ho Ministério Públiku. AusAid Ajénsia ida ne’e fó tulun orsamentu AUD 150,000.00 hodi implementa programa hasa’e kapasidade PDHJ nian ba atividades treinamentu no mentoring, edukasaun públika no mós rehabilitasaun Sede rejiaun autónoma Oekusi. Caritas Australia PDHJ iha tinan ida ne’e hetan apoiu orsamentu ho montante $ 13,000.00. Orsamentu ida ne’e uza hodi hola ekipamentu infórmátika , rekruta pesoál atu bele halo monitorizasaun ba kampu ema deslokadu internu sira ne’ebé reintegra ba komunidade, hasa’e kapasidade PDHJ nian atu halo advokasia ba desizaun sira ne’ebé refleta ne’edesidade protesaun no ema deslokadus sira nia lamentasaun, fila hikas ba sira nia hela fatin reintegrasaun no hasa’e kapasidade ba ema deslokadu Internu no komunidade nia hatene’e kona-ba sira nia direitu no assistensia protesaun ne’ebé relevante. IOM Ajénsia ida ne’e servisu hamutuk ho Caritas Australia fó apoiu transporte inklui kombustivel no motorista ida durante fulan ne’een nia laran hodi tula monitor sira ba halo monitorizasaun ba iha kampu ema deslokadu Internu nian. Ajénsia Espanhola ne’ebé asina ona akordu ho PDHJ, fó apoio ba PDHJ ho montante $ 369, 800, 91 atu dezenvolve programa kapasitasaun funsionarios iha área Boa Governasaun, no mós kontrata Asesores legais Nasionais no Monitores Nasionais ba area Boa Governasaun no mós ba área Direito Civil Ekonómiku Social no Kultural no kontrata peritu e asesores internasionais ba área Boa Governasaun no mós área Direito Civil Ekonómiku Social Kultural. Projektu ida ne’e sei implementa efektivu iha tinan 2009. Relatoriu Anual PDHJ 2008 46 KAPITLU 9 PDHJ iha tinan oin mai Relatóriu anual PDHJ ba Parlamentu Nasionál ne’e kona-ba atividades PDHJ nian ne’ebé hala’o iha tinan 2008. Maibé PDHJ hakarak fó informasaun uitoan kona-ba planu ho atividades ba tinan 2009, balun maka halo tiha ona. Iha tinan 2008 PDHJ iha planu atu aumenta kampaña informasaun kona-ba governasaun di’ak no korrupsaun. PDHJ nian informasaun ba tinan 2009, mak atu hametin liu tan kooperasaun di’ak ho instituisaun sira seluk hodi promove no proteje direitus humanos no governasaun di’ak no kombate korupsaun. Atividade ida mak hanesan PDHJ produsaun filme badak kona-ba mensagen anti korrupsaun. Liu husi meius ne’e PDHJ fiar katak bele fó informasaun ba públiku kona-ba inpaktu ne’egativo husi korupsaun. produsaun filmajen ne’e hetan apoiu máaximu husi AUSAID no USAID. Implementasaun husi atividade ne’e asisténsia no apoiu máximu husi ofisial nain rua (gestor) ne’ebé servisu iha MSD (Management Science Development). Iha parte direitus humanos PDHJ mõs sei kontinua halo treinamentu ba profesores sira kona-ba direitus humanos no oinsa integra direitus humanos ba kurikulum eskola.No ami mõs sei ”follow up” ba treinamentu ne’ebé hala’o tiha ona. Nune’e Iha planu stratejiku PDHJ sei koordena ho Minsteriu Administrasaun Estatal no Ordenamentu teritoriu hodi Relatoriu Anual PDHJ 2008 47 hala’o treinamentu direitus humanos ba lider komunitariu fóun ne’ebé hili liu husi eleisaun. Alien ida ne’e treinamentu kona-ba direitus humanos mós sei kontinua ba PNTL no F-FDTL. PDHJ sei kontinua halo monitorisazaun ba situasaun geral no fatin ne’ebé espesifiku liu hanesan detensaun no prizaun. Alende monitorisazaun PDHJ nia funsionarius sira mõs sei kontinua halo investigasaun ba kazu violasaun direitus humanos. Tinan 2009 sei iha kapasitasaun ba funsionariuss PDHJ nian iha area direitus humanos, kapasitasaun ne’e apoiu husi agensia oin-oin hanesan UNDP, UNIFEM, no seluk tan. Iha tinan 2009 PDHJ sei loke tan Sede Rejional iha Baucau, Maliana no Maubise atu hakbesik án ba povu, nune’e wainhira povo ka sidadaun sira iha Distritus ne’ebé hakarak ható keixas, lalika gasta osan selu transporte atu mai to’o Dili. KAPITLU 10 Dezafius ne’ebé PDHJ enfrenta PDHJ atu hetan susesu presiza rekursus humanus no no rekursus finanseiru ne’ebé sufisiente no adekuadu, nomós tenki iha apoio no kooperasaun di’ak entre instituisoens wainhira halao nia knar.. Maibé durante ne’e PDHJ halao nia servisu ka aktividades sempre enfrenta difikuldades sira hanesan: Servisu barak mak PDHJ presiza hala’o duni tuir mandatu ne’ebé iha, maibé rekursu humanus limitadu. Orsamentu husi Estadu limitadu. Ho orsamentu husi Estadu ne’ebé aloka mai iha PDHJ limitadu ida ne’e fó inpaktu boot ba PDHJ nia knaar. (Ezemplu iha tinan orsamentu jerál estadu nian 2008 $ 483.000 + orsamentu retificativu = 65.000;) Seidauk iha Lei ne’ebé atu proteje sasin sira bainhira hato’o keixa ba PDHJ (Witness protection law). Tuir PDHJ nia hanoin bainhira laiha regulamentu ida ne’ebé atu proteje sasin sira ne’ebé hato’o keixa ba PDHJ ida ne’e halo sasin sira sei tauk, tanba sasin sira sente la seguru ba sira-an depois hato’o tiha keixa. Laiha lei atu obriga entidades públikus sira hodi deklara sira-nia riku soin, nune’e PDHJ la iha referensia ida kona-ba riku soin entidades orgauns públikus sira nian, hamósu difikuldades atu hetan evidensia wainhira iha alegasaun ruma hasoru membrus entidades públikus sira; Lei No 7/2004 kona-ba Estatutu PDHJ la dun fórte liu-liu ba aréa atu kombate korrupsaun, nune’e mós evidensia ne’ebé PDHJ hetan labele uza iha tribunal. Seidauk iha lei anti-korrupsaun, ho ida ne’e empata kazus sira ne’ebé PDHJ rekomenda ona ba instituisaun sira seluk no Ministeriu Públiku atu bele prosesa lalais. Seidauk iha Dekretu Governo kona-ba oinsa atu selu multa ba ema sira ne’ebé la marka prezensa iha prosesu investigasaun wainhira PDHJ bolu, asuntu ne’e PDHJ ható ona rekomendasaun ba Governo no Parlamento Nasional liu husi Relatorio anual tinan tinan. Relatoriu Anual PDHJ 2008 48 Ho servisus de Correios ne’ebé la funsiona efektivu iha Timor-Leste, surat notifikasaun no konvokatorias ba Keixozus (kesar nain) no Suspeitus ou Respondentes, PDHJ tenki lori no ba entrega rasik iha Distritus, Sub-Distritus Sukus no Aldeias tuir hela fatin ida idak nian, servisus hanesan ne’e presiza transporte ne’ebé sufisiente para bele desloka ba 12 Distritus tomak no Su-Distritus e Sukus, Maibé realidade PDHJ la iha kareta sufisiente atu fó apoio, nune’e hamosu impaktu no difikuldades ba PDHJ nia servisu. Ministerius no Entidades Públikus balun ne’ebé simu rekomendasaun husi PDHJ atu foti medidas disciplinares hasoru sira nia funsionários sira ne’ebé iha indisius halo mal administrasaun, konluio, nepotismu no korrupsaun. Maibé rekomendasaun sira ne’e Ministros sira la implementa, nune’e sai presedenti aat ba funsionarios sira seluk atu kontinua halo aktus de mal administrasaun, konluio, nepotismu no korrupsaun; pior liu tan funsionarios sira balun hetan bolsa de studu no balun hetan promósaun iha sira nia servisu fatin. La dun iha kooperasaun di’ak husi Ministerius sira bainhira PDHJ presiza informasaun ruma ka dokumentus husi sira relasiona ho keixas ne’ebé tama mai iha PDHJ. Ida ne’e hatudu momós katak Ministeriu sira laiha boa vontade atu kolabora no koopera di’ak atu PDHJ bele halo lalais kazus sira ne’ebé iha. Ezemplu Iha loron 29 Aostu 2008, PDHJ liu husi Diresaun Nasionál Anti-Korrupsaun haruka karta ida ba Sr. Diretor de Aprovizionametu ho ref. 174/PDHJ/VII/2008. Liu husi karta ne’e husu dokumentus kona-ba prosesu sosa kareta 65 ne’ebé destinadu ba ParlamentuNnasional, maibé Provedoria la simu resposta husi Diretor Aprovizionamentu. Provedor mos haruka karta ida Ministra Finansas maibé la iha resposta. Estatutu funsionarios ne’ebé servisu iha PDHJ 90% hanesan funsionarios temporários, nune’e sira servisu la hakmatek tanba sira sempre buka fatin seluk ne’ebé ho estatutu permanente, hamósu dezafiu ba PDHJ tanba, funsionarios sira ne’ebé PDHJ gasta osan ba treinamentu, ikus mai sira tenki sai tanba hetan fatin iha Instituisaun sira seluk ne’ebé garante sira nia futuru. Relatoriu Anual PDHJ 2008 49 KAPITLU 11 Lia Menon (Rekomendasaun) PDHJ nian 1. Husu ba PN no Governo atu aumenta rekursus humanos mai PDHJ nune’e PDHJ bele hala’o nia knaar ho di’ak nune'e mós bele koloka ba iha sede regional sira PDHJ nian. Tanba funsionarius sira ne’ebé mak agora iha seidauk sufsiente atu kobre area hotu ba assuntu Direitus Humanos, Boa-Governasaun no Anti-Korrupsaun. 2. Husu ba Governu atu iha tinan 2010, transforma tiha funsionarius temporarios ba funsionarius permanentes. Tanba funsionarius temporariu PDHJ nian ne’ebé oras ne’e dau-daun iha PDHJ investe ona osan barak hodi halo kapasitasaun ba sira liu husi treinamentu rai laran no iha estrangeiro. Maibé oras ne’e iha funsionarius temporariu nain lima ho nivel 3 ida, nivel 4 ida no nivel 5 ema nain tolu mak resigna-an tanba hetan tiha pozisaun funsionarius permanentes iha Ministeriu seluk. Ida ne’e prejudika servisu investigasaun barak mak la la’o. Nune’e mós oras ne’e dau-daun iha funsionarius temporariu PDHJ ema nain ha’at mak konkore mós ba vaga husi Sekretariu Estadu Defeza ne’ebé atu rekruta funsionarius públiku ne’ebé ho pozisaun permanente 3. PDHJ husu ba Governu atu aprova mapa pesoal PDHJ ne’ebé mak haruka ona ba Secretariado Comissão da Função Pública no Ministeriu das Finansas iha loron 26 Maiu 2009 kona-ba atu aumenta funsionarius PDHJ hodi nune’e bele establese estrutura PDHJ nian husi nivel Nasionál no regional sira. 4. Husu ba Governo atu dekreta lalais Dekreto-Governo ida kona-ba oinsa atu selu multa, wainhira ema ida ne’ebé PDHJ bolu atu tuir inkeritu la marka prezensa la ho justifikasaun, tuir artigo 48, Lei 7/2004 kona-ba Estatuto PDHJ nian. 5. Husu ba Governu no PN atu halo Lei ida kona-ba atu proteje sasin sira bainhira hato’o keixa ba PDHJ (Witness protection law). Relatoriu Anual PDHJ 2008 50 6. Husu ba Governo no PN atu establese lalais Lei Anti-Corrupção, Lei Deklarasaun Aset ba Orgauns Soberanus no Funsionarios Públikus no mós hari’i Tribunal Superior Administrativo, Fiscal e Contas. 7. Husu ba Governo atu kria dekreto-lei hodi submete prosesu tenderizasaun projektus ba Tribunal Suprior Administrativo de Fiscal e Contas atu hetan aprovasaun, antes atu implementa, karik Tribunal seidauk harí, submisaun hato’o ba PDHJ ou KAK, nune’e garante transparénsia. 8. Husu ba Governo katak atu halo promósaun ba Funsionarios Públikus no hasae membrus PNTL no F-FDTL nia diviza ba iha pozisaun ka kargu foun ida tenki hetan deklarasaun ou sertifikasaun(screening declaration) husi PDHJ ou KAK kona-ba funsionário ne’e nia komportamentu iha area boa-governasaun no direitus humanos. 9. Husu ba Governu liu-liu Ministeriu no Entidades Públikus balun ne’ebé simu rekomendasaun husi PDHJ atu foti medidas disciplinares hasoru sira nia funsionários sira ne’ebé iha indisius halo mal administrasaun, konluio, ne’epotismu no korrupsaun. Bainhira la implementa rekomendasaun PDHJ nian ida ne’e sai presedenti aat ba funsionarios sira atu kontinua halo aktus de mal administrasaun, konluio, nepotismu no korrupsaun. 10. Husu ba PN atu hasai Rezolusaun ida hodi fó poder ba PDHJ atu maneja rasik nia orsamento hanesan instituisaun indepedente no halo relatoiu prestasaun kontas direkta ba Parlamentu Nasional no mós iha dever atu submete ba auditoria externa , tinan-tinan ba Tribunal Superior Administrativo Fiscal no Kontas tuir Lei 7/2004. 11. Husu ba PN atu aprova lalais Lei kona-ba Violensia Domestika, Dekreto Lei Sustentu Alimentar no Dekretu Lei Fatin Hakmatek bainhira husi Konselho Ministru aprova ona. Atu nune’e autor judisial sira bele uza Lei no Dekretu Lei refere nu’udar instrumentu legal bainhira prosesa kazu ruma kona-ba violensia domestika atu nune’e vitima sira bele hetan sira nia direitu loloos no sente satisfeitu bainhira vitima sira nia kazu prosesu no remata ona iha tribunal. 12. Husu ba PN atu halo rezolusaun kona-ba relatoriu CAVR no CVA atu nune’e vitima sira bele hetan justisa sosialba akontesimentu ne’ebé sira hasoru. 13. Husu ba Governu atu bele kria treinamentu intensivo kona-ba tratado internasional sira ba xefia no diretores sira ne’ebé nu’udar funsionarius públikus atu sira bele iha kuiñesimentu ba tratadu internasional hodi nune’e sira bele implementa iha servisu laran. Relatoriu Anual PDHJ 2008 51