Polska i Łotwa – bliscy nieznajomi / Polija un Latvija – tuvie svešinieki

Transkrypt

Polska i Łotwa – bliscy nieznajomi / Polija un Latvija – tuvie svešinieki
8 ◊
Polska i Łotwa – bliscy nieznajomi
Oddajemy w Państwa ręce pierwszy numer czasopisma naukowo-kulturalnego Baltica ~ Silesia. Zrodziło się ono jako owoc współpracy Łotewskiej
Akademii Kultury w Rydze oraz Uniwersytetu Wrocławskiego, a dokładniej
– Centrum Kultury i Języka Polskiego LKA oraz Szkoły Języka Polskiego
i Kultury dla Cudzoziemców UWr. Od 2008 r. wrocławscy studenci i absolwenci specjalności nauczanie języka polskiego jako obcego wyjeżdżają
do Rygi na staże lektorskie, studenci łotewscy przyjeżdżają zaś do stolicy
Śląska, by uczestniczyć w lektoratach języka polskiego. Te dydaktyczno-naukowe podróże okazywały się na tyle inspirujące, że rozbudziły zainteresowanie tematyką łotewską czy szerzej – bałtycką – we wrocławskim
środowisku polonistycznym. Podobne procesy zachodziły też nad Dźwiną.
Zachęceni przez wicedyrektor Szkoły – Urszulę Dobesz – uznaliśmy, że
nadszedł czas na stworzenie forum wymiany łotewsko-polskich myśli, badań
czy dzieł kulturalnych. Nie chcieliśmy jednak zawężać profilu przyszłego
czasopisma do tematyki rysko-wrocławskiej: stąd dzięki chęci współpracy
wyrażonej przez pracowników specjalności bałtologicznej UAM oraz Litewskiego Uniwersytetu Edukologicznego w Wilnie, a także przy wsparciu
prężnie w Instytucie Filologii Polskiej UWr działających Studium Języka
i Kultury Litewskiej oraz Studenckiego Koła Naukowego Lituanistów Labas,
mogliśmy powołać do życia czasopismo, którego obszar zainteresowań obejmuje Polskę oraz Litwę i Łotwę. Wierzymy, że niebawem również i Estonię.
Baltica ~ Silesia ma zatem być czasopismem z zakresu nauk humanistycznych i społecznych poświęconym związkom krajów bałtyckich i Polski.
Chcielibyśmy, by na jego łamach obok tekstów stricte naukowych pojawiały
się także recenzje, komentarze, opinie czy sprawozdania dotyczące wydarzeń
naukowych i kulturalnych istotnych dla relacji bałtycko-polskich. I wreszcie
Baltica ~ Silesia ma być również przestrzenią do tworzenia takich relacji.
W związku z tym planujemy w każdym numerze publikować tłumaczenia
nowych litewskich i łotewskich utworów literackich.
Chcielibyśmy, by Baltica ~ Silesia łączyła dwa obszary, które choć sobie
bliskie, w znacznej mierze pozostają jednocześnie sobie obce. Państwa bał-
◊ 9
Polija un Latvija – tuvie svešinieki
Atdodam Jūsu rokās pirmo zinātnes un kultūras žurnāla Baltica ~ Silesia numuru. Tas radās kā Latvijas Kultūras akadēmijas un Vroclavas Universitātes,
precīzāk LKA Poļu Kultūras un Valodas centra un Vroclavas Universitātes
Poļu Valodas un Kultūras skolas, sadarbības rezultāts. Kopš 2008. gada
Vroclavas Universitātes studenti un absolventi ar specializāciju poļu valodas
kā svešvalodas mācīšana brauc uz Rīgu stažēties (pasniegt poļu valodu),
bet Latvijas studenti brauc līdz pat Silēzijas galvaspilsētai, lai piedalītos
poļu valodas nodarbībās. Šie mācību un zinātniskie braucieni ir izrādījušies
tik iedvesmojoši, ka ir izraisījuši interesi par Latviju, vai plašākā mērogā
par Baltiju Vroclavas poļu filologu aprindās. Līdzīgi procesi norisinājās arī
Daugavas krastos.
Skolas direktores vietnieces iedvesmoti, nolēmām, ka ir pienācis laiks
latviešu-poļu ideju, pētījumu un kultūras darbu apmaiņas foruma izveidošanai. Tomēr nevēlējāmies sašaurināt jaunā žurnāla profilu tikai līdz Rīgas
un Vroclavas tematikai, tādēļ pateicoties vēlmei sadarboties, kas izskanēja
no Adama Mickeviča Universitātes baltu filoloģijas studiju virziena un Lietuvas Edukoloģijas Universitātes darbinieku puses, un pateicoties aktīvam
atbalstam no Vroclavas Universitātes poļu filoloģijas institūtā esošām Lietuviešu Valodas un Kultūras studijām, kā arī Studentu Zinātniskā Lituānistu
pulciņa Labas, varējām, radīt žurnālu, kura galvenā tematika skar Poliju,
Lietuvu un Latviju. Ceram, ka drīzumā arī Igauniju.
Tādējādi žurnālam Baltica ~ Silesia ir jākļūst par izdevumu, kas ietver
humanitāro un sociālo zinātņu tēmu loku, kas veltītas Polijas un Baltijas
valstu sakariem. Vēlamies, lai žurnāla lappusēs līdzās strikti zinātniskiem
tekstiem tiktu publicētas arī recenzijas, komentāri, viedokļi vai pārskati par
aktuāliem zinātnes un kultūras notikumiem, kas ir nozīmīgi baltu un poļu
starpvalstu sakariem. Galu galā Baltica ~ Silesia ir arī jākļūst par sava veida kultūras telpu, kur šie sakari tiks veidoti. Tādēļ plānojam katrā numurā
publicēt jaunus Latvijas un Lietuvas literatūras tulkojumus.
Vēlamies, lai Baltica ~ Silesia vienotu divus apgabalus, kas, lai gan atrodas
netālu viens no otra, lielā mērā vienlaicīgi ir attālināti. Baltijas valstis jop-
10 ◊
Polska i Łotwa – bliscy nieznajomi
tyckie wciąż nie zajmują należnego im miejsca w świadomości mieszkańców
Polski. Historia i kultura Łotwy czy Litwy to często dla nich terra incognita.
A przecież kultury polska, litewska, łotewska to kultury od wieków współistniejące. Ale czy współistnienie tych kultur w ciągu wieków przełożyło
się na ich przenikanie? Czy o historii każdego z tych krajów opowiadamy ze
świadomością konieczności odwoływania się do historii dwu pozostałych?
Baltica to dla Polaków ciągle rubieże. Bliskie, a wciąż nieznajome. Litwa
i Łotwa to prężne, niepodległe, bogate kulturowo kraje, najbliżsi sąsiedzi
Polski, a jednocześnie bardziej obce niż niejeden kraj innego kontynentu.
W pewnym sensie podobną rubieżą jest też Silesia – region naznaczony
kulturą i historią kilku narodów i krajów, który obecnie jest do tego stopnia
wyrugowany ze świadomości Polaków, że skłonni są, przebywając w jego
stolicy – Wrocławiu – mówić, że nazajutrz jadą na Śląsk. Chcemy te dwie
rubieże ze sobą zapoznać. Największe ich skarby są przecież na wyciągnięcie
dłoni. Wierzymy, że najpełniejsze poznanie może nastąpić tylko za pomocą prawdziwej komunikacji. Niezapośredniczonej przez dodatkowe języki
czy perspektywy. Stąd decyzja o rezygnacji z języka angielskiego, lingua
franca współczesnej nauki. Stąd też decyzja o bezpośrednich tłumaczeniach
tekstów i o ich paralelnym, dwujęzycznym układzie: każdy artykuł będzie
miał swoją polską i (zależnie od tematyki) litewską bądź łotewską wersję.
W ten sposób chcemy dać czytelnikom z obu „rubieży” symboliczną możliwość bezpośredniego spotkania na kartach naszego czasopisma.
Bezpośrednim impulsem do powstania pierwszego numeru czasopisma
Baltica ~ Silesia były Dni Łotwy – ważne wydarzenie naukowo-kulturalne,
które miało miejsce we Wrocławiu w kwietniu 2012 roku. Jego pomysłodawczynią i główną organizatorką była doktorantka UWr – Krystyna Puntak. Dni Łotwy odbyły się dzięki współpracy i zaangażowaniu Stacjonarnego Studium Doktoranckiego Wydziału Filologicznego UWr, Towarzystwa
Przyjaciół Polonistyki Wrocławskiej, Szkoły Języka Polskiego i Kultury dla
Cudzoziemców UWr oraz Klubokawiarni Mleczarnia. Od 20 do 22 kwietnia
wrocławianie mieli okazję uczestniczyć w wystawie fotografii, panelu dyskusyjnym wzbogaconym pokazami animacji łotewskiej, wieczorze poetyckim, pokazie filmowym, a przede wszystkim w sesji naukowej. Referenci
i dyskutanci poruszyli wiele ciekawych tematów z zakresu literatury, lingwistyki, historii, kultury. Tytuł konferencji: Polska i Łotwa – bliscy nieznajomi,
zaczerpnięty został z tekstu Jarosława Lindenberga, byłego ambasadora
Rzeczypospolitej Polskiej na Łotwie. W organizatorach wydarzenia zrodziło
Polija un Latvija – tuvie svešinieki
rojām neieņem sev pienākošo vietu Polijas iedzīvotāju apziņā. Latvijas vai
Lietuvas vēsture un kultūra poļiem bieži vien ir terra incognita. Taču poļu,
lietuviešu un latviešu kultūras jau gadsimtiem ilgi pastāv līdzās viena otrai.
Bet vai, pateicoties gadsimtus ilgajai šo kultūru līdzāspastāvēšanai notiek
domu apmaiņa? Vai par šo valstu vēsturi mēs stāstam ar apziņu par to, ka
jāatceras un jāatsaucas uz pēdējo divu valstu vēsturi? Baltica poļiem joprojām ir pierobeža. Tuva, bet joprojām neizzināta. Lietuva un Latvija ir plaukstošas, neatkarīgas, kulturāli bagātas valstis, vistuvākie Polijas kaimiņi, un
vienlaicīgi šīs valstis ir svešākas nekā neviena vien valsts citā kontinentā.
Savā ziņā līdzīga pierobeža ir arī Silesia – reģions, kurā iezīmējas vairāku
tautu un valstu kultūra un vēsture, kura šobrīd ir līdz tādam pakāpienam
izspiesta no poļu apziņas, ka ierodoties tās galvaspilsētā – Vroclavā, poļi
mēdz teikt, ka rīt brauks uz Silēziju. Mēs vēlamies iepazīstināt šīs divas
pierobežas. Galu galā to lielākie dārgumi atrodas rokas stiepiena attālumā.
Ticam, ka pilnīga iepazīšana var notikt tikai ar reālas komunikācijas palīdzību, tiešā komunikācijā bez papildus valodu vai perspektīvu palīdzības.
Tāpēc tika pieņemts lēmums par atteikšanos no angļu valodas, mūsdienu
zinātnes lingua franca. Tāpēc arī tika pieņemts lēmums par tiešu tekstu
tulkojumu un to paralēlu ievietošanu divās valodās: katram rakstam būs
sava poļu un (atkarībā no tematikas) lietuviešu vai latviešu versija. Šādā
veidā mēs vēlamies dot lasītājiem no abām „pierobežām” simbolisku tiešas
tikšanās iespēju mūsu žurnāla lappusēs.
Par tiešu pirmā numura Baltica ~ Silesia impulsu kalpoja Latvijas dienas
– svarīgs zinātnes un kultūras notikums, kurš norisinājās 2012. gada aprīlī
Vroclavā. Notikuma idejas autore un galvenā organizatore bija Vroclavas
Universitātes doktorante – Kristina Puntaka. Latvijas dienas norisinājās,
pateicoties Vroclavas Universitātes Filoloģijas Fakultātes dienas nodaļas
doktorantūras studiju, Vroclavas Poļu Filoloģijas Draugu apvienības, Vroclavas Universitātes Poļu Valodas un Kultūras skolas, kā arī kluba kafejnīcas
Mleczarnia sadarbībai un ierosmei. No 20. līdz 22. aprīlim vroclavniekiem
tika dota iespēja piedalīties fotogrāfiju izstādē, dzejas vakarā, filmu skatē,
zinātniskajā sesijā, kā arī paneļa diskusijās, kuras bija bagātinātas ar latviešu animācijas filmām. Referenti un diskusiju dalībnieki diskutēja par
daudziem interesantiem tematiem par literatūru, lingvistiku, vēsturi un
kultūru. Konferences nosaukums: Polija un Latvija – tuvie svešinieki, tika
aizgūts no bijušā Polijas Republikas vēstnieka Latvijā Jaroslava Lindenberga, teksta. Pasākuma organizētājos radās pārliecība, ka pēc konferences
◊ 11
12 ◊
Polska i Łotwa – bliscy nieznajomi
się przekonanie, że publikacja tomu pokonferencyjnego nie wyczerpałaby potencjału zawartego w wystąpieniach. Formuła czasopisma znacznie bardziej
odpowiadała na zrodzone wtedy oczekiwanie stałego, niejednorazowego
miejsca wymiany naukowych refleksji dotyczących zagadnień letonistycznych, a w dalszej perspektywie bałtyckich. Zawsze na tle relacji z Polską.
Pierwszy numer czasopisma otwierają dwa artykuły dotyczące postaci wielce zasłużonych dla tworzenia i rozwijania relacji łotewsko-polskich
w obszarze kultury: naukowców Stanisława Kolbuszewskiego oraz jego
synów Stanisława Franciszka i Jacka. Pierwszy artykuł, autorstwa Moniki Michaliszyn z Uniwersytetu Warszawskiego, ukazuje łotewsko-polskie
stosunki naukowe i kulturalne okresu międzywojennego. Geneza, rozwój
i próby przezwyciężenia wymuszonego ograniczenia tych stosunków w trakcie dramatycznych zawirowań wojennych i na skutek sytuacji geopolitycznej
zaistniałej po II wojnie światowej ukazane są przez pryzmat działalności
i dokonań profesora Stanisława Kolbuszewskiego na Uniwersytecie Łotwy
w Rydze. Kolbuszewski, następca Juliana Krzyżanowskiego na stanowisku
wykładowcy literatur słowiańskich na tej uczelni, był niezwykle płodnym
naukowcem i niekłamanym pionierem w dziedzinie współczesnych polskich
badań dotyczących łotewskiej literatury, a także częściowo folkloru i języka.
Licznymi publikacjami przybliżył Polakom wiedzę o Łotwie, a Łotyszom
zaprezentował polską myśl humanistyczną. Chcąc efektywniej tworzyć,
wzmacniać i rozwijać kulturalne więzi między dwoma narodami, szybko
opanował łotewszczyznę – co sprawia, że w symboliczny sposób może być
patronem dwujęzycznego czasopisma Baltica ~ Silesia. Drugi artykuł, którego
autorką jest Krystyna Puntak z UWr, przedstawia także dokonania synów
profesora Kolbuszewskiego. Kontynuowali oni dzieło zapoczątkowane przez
ojca: Stanisław Franciszek na gruncie literaturoznawstwa, językoznawstwa
i translatologii, Jacek – literaturoznawstwa oraz folklorystyki. Oba artykuły
prezentują mało lub w ogóle do tej pory nieznane fakty i źródła: pochodzące z Państwowego Historycznego Archiwum Łotwy, Narodowej Biblioteki Łotwy, prywatnych wywiadów z profesorem Jackiem Kolbuszewskim,
a także udostępnionych przez tegoż rodzinnych archiwów.
Trzeci artykuł niniejszego tomu omawia pochodzenie i proces ewolucji
motywu „śpiących rycerzy” w literaturze łotewskiej. Justyna Prusinowska
z Uniwersytetu im. Adama Mickiewicza w Poznaniu przedstawia spójny,
diachroniczny model rozwoju tego motywu, zestawiając jego łotewskie realizacje z aspektami międzynarodowymi i przykładami z literatury polskiej.
Polija un Latvija – tuvie svešinieki
sējums neizsmels visu ietverto potenciālu konferences referātos. Žurnāla
forma ievērojami vairāk atbilda tolaik dzimušām ilgām pēc patstāvīgas,
atkārtotas zinātnisko refleksiju apmaiņas, kas skartu jautājumus saistītus
ar Latviju, un tālākā perspektīvā ar Baltiju. Vienmēr uz Latvijas un Polijas
attiecību fona.
Pirmajā žurnāla numurā ir publicēti divi raksti par izcilo zinātnieku –
profesora Staņislava Kolbuševska un viņa dēlu, Staņislava Francišeka un
Jaceka, pētījumiem. Pētnieku darbības rezultātā latviešu un poļu kultūras
sakari tika veidoti un attīstīti. Pirmais raksts, kuru uzrakstījusi Monika
Mihališina no Varšavas Universitātes, veltīts latviešu-poļu zinātnes un
kultūras sakariem starpkaru periodā. Ģenēze, attīstība un mēģinājums
pārvarēt šo sakaru ierobežošanu kara uzliesmojumu laikā un ģeopolitiskās
situācijas rezultātā, kas radās pēc Otrā pasaules kara, tiek attēloti Latvijas Universitātes profesora Staņislava Kolbuševska darbības un veikumu
skatījumā. Kolbuševskis, Juliāna Kšižanovska pēctecis slāvu literatūras
pasniedzēja amatā, bija neparasti veiksmīgs zinātnieks un izcils mūsdienu latviešu literatūras pamatlicējs Polijā, daļēji arī darbojās folkloras un
valodas pētījumu laukā. Zinātnieks bija autors vairākām publikācijām, ar
to palīdzību viņš pietuvināja zināšanas par Latviju poļiem, bet latviešiem
pasniedza poļu humānisma domu. Vēlme darboties efektīvāk, stiprināt un
uzlabot kultūras saites starp šīm divām tautām pamudināja zinātnieku ātri
apgūt latviešu valodu, tāpēc viņš simboliski var būt uztverts kā divvalodīgā žurnāla Baltica ~ Silesia patrons. Otrais raksts, kura autore ir Kristina
Puntaka no Vroclavas Universitātes, ir veltīts profesora Kolbuševska dēlu
paveiktajam. Profesora Kolbuševska dēli turpināja tēva iesākto darbu:
Staņislavs Frančišeks strādāja literatūrzinātnes, translatoloģijas un valodniecības jomās, bet Jaceks pievērsās literatūrpētniecības un folkloristikas
jautājumiem. Abi raksti iepazīstina lasītāju ar līdz šim maz vai pilnībā
nezināmiem faktiem un avotiem. Informācija tika iegūta no Latvijas Valsts
Vēstures arhīva, Latvijas Nacionālas bibliotēkas, no privātām intervijām
ar profesoru Jaceku Kolbuševski, kā arī, iegūstot profesora atļauju, no viņa
ģimenes arhīva.
Šā izdevuma pirmā numura trešais raksts apskata „dusošā bruņinieka” motīva izveidošanos un evolūcijas procesus latviešu literatūrā. Justīna Prusinovska, Ādama Mickieviča Universitātes pārstāve, uzskatāmi
parāda šī motīva kompaktu un diahronisku attīstības modeli, salīdzinot tā
izpausmes latviešu daiļradē ar starptautiskiem aspektiem un piemēriem no
◊ 13
14 ◊
Polska i Łotwa – bliscy nieznajomi
Wypełnia tym samym lukę, jaką do tej pory był brak gruntownego omówienia literackiego motywu śpiących rycerzy w odniesieniu do literatury
łotewskiej.
Interdyscyplinarny artykuł Katarzyny Kuci z Uniwersytetu Jagiellońskiego przynosi ciekawą analizę dzieła łotewskiego „kompozytora duchowego”
– Pēterisa Vasksa, który w swym Three poems by Czeslaw Milosz dokonał
muzycznej interpretacji cyklu wierszy polskiego noblisty. Jak stwierdza
autorka: „Być może namysł nad relacjami zachodzącymi między słowem
a muzyką pozwoli w pewnym stopniu na ukazanie związków kulturowych
i duchowych Polski i Łotwy”.
Część naukową tego numeru zamyka artykuł Tomasza Otockiego z Uniwersytetu Warszawskiego, który przynosi analizę zawartości emigracyjnego
czasopisma PPS Robotnik pod kątem obecności na łamach tego organu
prasowego tematyki związanej z Litwą, Łotwą i Estonią. Artykuł, ze względu na wybrany przez autora materiał i ramy czasowe, ukazuje z ciekawej,
„zewnętrznej” perspektywy stopień zainteresowania krajami bałtyckimi
przez polską (socjalistyczną) emigrację powojenną.
W kolejnej części numeru znajdą Państwo teksty dokumentujące współpracę między Łotewską Akademią Kultury w Rydze a Szkołą Języka Polskiego i Kultury dla Cudzoziemców Uniwersytetu Wrocławskiego. Krzysztof
Szyrszeń i Urszula Dobesz opisują nawiązanie i rozwój naukowo-dydaktycznych kontaktów między placówkami, a Kamila Augustyn dzieli się refleksjami związanymi z procesem kształcenia łotewskich studentów w zakresie
historii literatury polskiej. Jest to więc swego rodzaju tryptyk, ukazujący
początkową ideę i początki jej wcielania w życie oraz prezentujący faktyczne
jej efekty.
Pierwszy numer czasopisma zamykają tekst prezentujący postać współczesnej łotewskiej pisarki Laimy Muktupāveli oraz przekład jej opowiadania,
które miało swoją premierę w 2005 roku podczas festiwalu Czytanie prozy,
oba autorstwa Joanny Chojnickiej z Uniwersytetu im. Adama Mickiewicza
w Poznaniu.
Pierwszy numer czasopisma powstawał długo. Być może zbyt długo.
Wiemy jednak, że wyruszyliśmy w drogę, której kształt i trudności na niej
pojawiające się są niezmienne od wielu lat. Dowodem podobnych doświadczeń jest choćby zamieszczony na końcu wstępu fragment korespondencji
dwu znamienitych prekursorów łotewsko-polskiego edytorstwa – prof. prof.
Stanisława Franciszka oraz Jacka Kolbuszewskich.
Polija un Latvija – tuvie svešinieki
poļu literatūras. Raksts tādējādi aizpilda robu, kādu līdz šim radīja rūpīga
pārsprieduma par literārā motīva „dusošie bruņinieki” latviešu literatūras
kontekstā trūkums.
Jagelonu Universitātes pārstāves Katažinas Kucijas starpdisciplinārais
raksts piedāvā lasītājiem latviešu garīgās mūzikas komponista Pētera Vaska daiļdarba aizraujošu analīzi. Komponists savā skaņdarbā Three poems
by Czeslaw Milosz piedāvā muzikālu interpretāciju poļu Nobela prēmijas
laureāta dzejas ciklam. Kā apgalvo raksta autore: „Iespējams, pārdomas par
sakarībām starp vārdiem un mūziku zināmā mērā ļaus attēlot Latvijas un
Polijas ne tikai kultūras, bet arī garīgas saiknes”.
Žurnāla zinātnisko daļu noslēdz Varšavas Universitātes pārstāvja Tomaša
Otocka raksts. Raksta autors piedāvā PPS emigrācijas žurnāla Strādnieks
satura analīzi, pievēršot uzmanību šī preses izdevuma ietvaros iekļautajai tematikai un jautājumiem, kas saistīti ar Latviju, Lietuvu un Igauniju.
Autors, izvēlētā laika posma un materiālu kontekstā, parāda interesantu
„ārējo” kārtību un ataino ieinteresētības līmeni, kādu attiecībā pret Baltijas
valstīm izrādīja poļu (sociālistiska) pēckara emigrācija.
Nākamajā žurnāla sadaļā lasītājiem piedāvājam rakstus, kuros tiek dokumentēta esošā sadarbība starp Latvijas Kultūras akadēmiju Rīgā un Vroclavas Universitātes Poļu Valodas un Kultūras skolu ārzemniekiem. Kšistofs
Širšeņs un Uršula Dobeša apraksta idejas par zinātniski-didaktisko kontaktu
izveidošanu un attīstīšanu starp abām mācību iestādēm, kamēr Kamila Augustina dalās savā pieredzē un pārdomās par latviešu studentu izglītošanas
procesiem poļu literatūras kontekstā. Šie raksti veido savā veidā triptihu,
iepazīstinot ar sākotnējo sadarbības ideju, ar to, kā šī ideja tika ieviesta
praksē, kā arī ataino tās patieso darbību dzīvē.
Pirmo žurnāla numuru noslēdz raksts, kurā lasītājam tiek dota iespēja
iepazīties ar latviešu rakstnieci Laimu Muktupāvelu, kā arī ar viņas stāsta
tulkojumu, kura pirmlasījums notika 2005. gadā festivāla Prozas lasījumi.
Gan raksta, gan tulkojuma autore ir Ādama Mickieviča Universitātes Poznaņā pārstāve Joanna Hojnicka.
Pirmais žurnāla numurs tapa ilgi. Varbūt pat pārāk ilgi. Taču apzināmies to, ka esam uzsākuši ceļu, kura virziens un sastaptās grūtības paliek
nemainīgas jau daudzus gadus. Par līdzīgas pieredzes piemēru kalpo kaut
vai ievada beigās ievietots divu izcilu latviešu-poļu izdevējdarbības pamatlicēju prof. Staņislava Francišeka un prof. Jaceka Kolbuševsku sarakstes
fragments.
◊ 15
16 ◊
Polska i Łotwa – bliscy nieznajomi
W tym miejscu chcielibyśmy gorąco podziękować osobom i instytucjom, bez których Baltica ~ Silesia nigdy by nie powstała. Dziękujemy więc
w pierwszym rzędzie Pani Profesor Annie Dąbrowskiej i Pani Urszuli Dobesz – za stworzenie i rozwijanie współpracy między Szkołą Języka Polskiego i Kultury dla Cudzoziemców Uniwersytetu Wrocławskiego a Łotewską
Akademią Kultury w Rydze oraz za inspirację i wsparcie pomysłu stworzenia tego czasopisma. Dziękujemy Panu Krzysztofowi Szyrszeniowi – za
wyjście z inicjatywą wymiany dydaktycznej między SJPiK a LKA, pomoc
w nawiązywaniu naukowych, merytorycznych i translatorskich kontaktów
na Łotwie, wspólne odkrywanie Baltiki. Dziękujemy wszystkim członkom
Rady Redakcyjnej i recenzentom, którzy nie tylko wyznaczali czasopismu
kierunek rozwoju i dbali o jego naukowy poziom, ale także zawsze służyli
nieocenioną pomocą przy poszukiwaniu tłumaczy i redaktorów językowych.
Wydanie numeru możliwe było dzięki grantowi (2193/M/IFP/12) przyznanemu przez Dziekana Wydziału Filologicznego UWr. W tym miejscu należą się
szczególne podziękowania pani Elżbiecie Berezie-Banach za formalną opiekę
nad procedurami związanymi z wykorzystaniem środków projektowych.
Szczególnie wdzięczni jesteśmy Ambasadorowi Republiki Łotewskiej
w Rzeczypospolitej Polskiej – Panu Einarsowi Semanisowi za objęcie patronatem honorowym pierwszego numeru czasopisma.
Baltica ~ Silesia będzie ukazywała się w formie dwu numerów rocznie. Do
publikowania na jej łamach zachęcamy młodych naukowców, doktorantów,
studentów ostatnich lat studiów. Wymogi edytorskie znajdą Państwo na
naszej stronie internetowej: baltica.uni.wroc.pl. Artykuły o tematyce polonistyczno-bałtystycznej powinny być napisane w którymś z trzech języków
naszego czasopisma. Czasopismo będzie się ukazywać w formie drukowanej
i elektronicznej, wszystkie teksty publikowane będą na licencji Creative
Commons BY-SA 3.0 PL. Serdecznie zapraszamy do współpracy, licząc, że
Baltica ~ Silesia stanie się dzięki Państwu ważnym dla życia naukowego
i kulturalnego trzech krajów czasopismem.
Krystyna Puntak
Łukasz Rogoziński
Grzegorz Zarzeczny
Polija un Latvija – tuvie svešinieki
Šī būtu īstā vieta, lai mēs varētu izteikt sirsnīgu pateicību tiem cilvēkiem
un tām institūcijām bez kurām Baltica ~ Silesia nebūtu radusies. Pirmām kārtām vēlamies izteikt lielu paldies profesorei Annai Dambrovskai un Uršulai
Dobešai par sadarbības izveidošanu un attīstīšanu starp Vroclavas Universitātes Poļu Valodas un Kultūras skolu ārzemniekiem un Latvijas Kultūras
akadēmiju Rīgā, izsakām pateicību arī par šī žurnāla idejas iedvesmošanu
un neatsveramo atbalstu tā tapšanas laikā. Pateicamies Kšistofam Širšeņam par iniciatīvu saistībā ar didaktiskās apmaiņas starp PVuKS un LKA
radīšanu, par palīdzību zinātnisko, meritorisko un translatoloģisko kontaktu
nodibināšanā. Paldies par kopīgu Baltikas atklāšanu. Pateicamies Redakcijas
padomei un recenzentiem, kuri ne tikai uzraudzīja žurnāla virziena attīstību
un rūpējās, lai tam būtu augsts zinātniskais līmenis, bet vienmēr sniedza
nenovērtējamu palīdzību pie tulkotāju un valodniecības redaktoru atrašanas.
Pirma žurnāla numura izdošana bija iespējama tikai pateicoties Vroclavas
Universitātes Filoloģiskas fakultātes dekāna finansējumam (2193/M/IFP/12).
Esam īpaši lielu pateicību parādā Elžbietai Berezei-Banahai, kura palīdzēja
formalitāšu kārtošanā, kas saistītas ar projekta finansējumu.
Īpaši pateicīgi esam Latvijas Republikas Vēstniecībai Polijas Republikā,
kura pateicoties vēstnieka Eināra Semaņa atbalstam, piekrita uzņemties
patronāžu par šī žurnāla pirmo numuru.
Žurnāls Baltica ~ Silesia tiks izdots divas reizes gadā. Mēs mudinām jaunos zinātniekus, doktorantus un pēdējo mācību gados studējošos studentus
publicēt savus rakstus un pētījumus šī žurnāla ietvaros. Žurnāla redakcijas
prasības Jums ir iespējams atrast mūsu interneta mājas lapā – baltica.uni.
wroc.pl. Tekstiem, kas skar poļu-baltiešu tematiku jābūt uzrakstītiem kādā
no trim mūsu žurnālā iekļautajām valodām. Avīze tiks izdota gan drukātā, gan elektroniskā formātā un visiem publicētiem rakstiem būs Creative
Commons BY-SA 3.0 PL licence. Sirsnīgi aicinām sadarboties, rēķināmies arī
ar Jūsu atbalstu. Ceram, ka žurnāls Baltica ~ Silesia ieņems nozīmīgu vietu
starp visu trīs valstu kultūras dzīves un zinātniskās preses izdevumiem.
Kristina Puntaka
Lukašs Rogoziņskis
Gžegožs Zažečnijs
Tulk. Agate Rake (Latvijas Kultūras akadēmija)
Lāsma Stahovska (Latvijas Kultūras akadēmija)
◊ 17
18 ◊

Podobne dokumenty